Sākumlapa

No ''Latvijas attīstībai Wiki!''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Satura rādītājs

Pirmā pēc Vikipēdijas parauga papildināmā un publiski rediģējamā Valsts attīstības vīzija internetā.

Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi. I.Ziedonis

Mūsu misija

Mēs ticam Latvijai

Mēs ticam Latvijas uzplaukumam

Mēs ticam, ka Latvija var kļūt par attīstītu valsti

Mēs ticam, ka spējam to sasniegt paši saviem spēkiem

Mēs ticam Latvijas cilvēkiem, viņu darba tikumam un spējām

Mēs ticam Latvijas cilvēku talantam un labas izglītības vērtībai

Mēs ticam Latvijas zinātnei, kurā ir vērts ieguldīt līdzekļus un sagaidīt atdevi

Mēs ticam Latvijai, kurā atgriežas cilvēki, katrs ar savu unikālu pieredzi un zināšanām

Mēs ticam, ka varam sasniegt pirmās vietas pasaulē ikvienā jomā, pie kuras mērķtiecīgi strādājam

Mēs ticam harmoniskai un strādājošai Latvijai, kurā katrs izvēlas un dara savu darbu ar prieku, ne spiestā kārtā

Mēs ticam, ka katrs, kurš godprātīgi dara savu darbu var tikt nodrošināts un saņemt pietiekami, lai būtu gandarīts un laimīgs

Mēs ticam, ka, saredzot galamērķi un atgūstot cerību to sasniegt, depresija, nolemtības un neveiksmes sajūta izzudīs pati no sevis

Mēs ticam, ka varam panākt labu veselības un sociālo aprūpi cilvēkiem, kam tā vajadzīga

Mēs ticam, ka savas iestrādes varēsim nodot bērniem, kuriem tādēļ būs arvien vieglāk turpināt īstenot vēl nebijušu Latvijas uzplaukumu


Lai to panāktu, mēs pulcinām talantīgus un iedvesmotus cilvēkus, kuri vēlas īstenot sapni par harmonisku, laimīgu, pārtikušu un stipru Latviju. Mēs to izdarīsim, labojot vienu kļūdu pēc otras, redzot skaidru vīziju rītdienai un liekot akmeni pie akmens, līdz māja ir gatava.

Mūsu misija ir piedāvāt Latvijas sabiedrībai valsts ilgtermiņa kvalitatīvas un straujas attīstības rīcības plānu, kuru ar Biedrības palīdzību, būtu izstrādājuši labākie, spējīgākie un tālredzīgākie tautas pārstāvji, plaša sabiedrība.

Mēs risinājumu redzam plašas sabiedrības iesaistīšanā attīstības stratēģijas veidošanā, rosinot diskusijas par aktuālākajiem Latvijas attīstības jautājumiem, sākot ar Latvijas ideju (kas mēs kā nācija un valsts esam un kādi gribam būt?) un, beidzot ar konkrētiem ekonomisku, sociālu u.c. problēmu risinājumiem, kas skar katra mūsu cilvēka ikdienas dzīvi.


Misijas īstenošanai arī domāta šī Vikipēdijas tehnoloģijā veidotā vietne.

Kā rakstīt? Rakstīsim paši savu, pēc wiki parauga publiski brīvi apspriežamu un rediģējamu Valsts attīstības stratēģiju, lai tajā tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju kolektīvās zināšanas, pieredze un idejas.

Lai piekļūtu rediģēšanas iespējām nepieciešams reģistrēties kā wiki lietotājam, kas izdarāms ļoti vienkārši un bez maksas.

Ātra attīstība, tāda, kas līdzšinējās klupšanas un mīņāšanās vietā reāli tuvina mūsu dzīves līmeni vismaz ES vidējam, ir teju vienīgais mērķis, kas svarīgs un izdevīgs katram.

Visi vienosimies šim vienīgajam mērķim un koncentrēsim pūliņus tā sasniegšanai!

Lūgums, iespēju robežās, visiem autoriem rakstīt lakoniski, iespējami konkrēti, programmatiskam dokumentam atbilstošā stilā.

Taču tiem, kam ir idejas un priekšlikumi, bet nav laika apgūt Vikipēdijas rediģēšanas rīku specifiku, kā arī nodarboties ar tekstu rūpīgāku slīpēšanu, ieteicams brīvā formā (tēžu veidā) rakstīt Diskusiju lapās, kuras pie katras pamata teksta lapas atrodamas kreisajā augšējā stūrī.

Ņemot vērā iepriekš teikto, kā arī to, ka tekstu var brīvi rediģēt jebkurš lietotājs, šajā lapā atrodamais teksts nav automātiski uzskatāms par biedrības "Latvijas attīstībai" viedokli. Tomēr ceram, ka ar laiku, pēc daudzām diskusijām un daudzu zinošu cilvēku ieguldījuma, šeit veidosies ļoti sakarīga, sabiedrībai saprotama un pieņemama Latvijas attīstības vīzija.

Uz konstruktīvu, radošu un inovatīvām idejām bagātu sadarbību!

Mūsu vīzija - attīstīta valsts

Mums visiem ir viens kopējs mērķis - dinamiska un stabila Latvijas attīstība.

Mūsu mērķis ir izveidot stipru, harmonisku, laimīgu, pārticīgu Latviju.

Šī mērķa sasniegšanai tiek veltītas visas pūles, notiek Nācijas konsolidēšanās.

Sabiedrība un valdība vienojas par vienotu politisku uzstādījumu, saskaņā ar kuru notiek valsts attīstība.

Tiek radīti maksimāli labvēlīgi apstākļi personības attīstībai - nodrošinātas plašākas izvēles iespējas izglītībā, karjerā, attīstītas indivīda brīvības un pašiniciatīvas iespējas.

Latvija kļūst par izglītotu un lepnu cilvēku valsti, kur par galveno bagātību tiek atzītas zināšanas, izglītība un pieredze.

Valsts pārvaldes līmenī katrs politisks vai pārvaldes lēmums tiek izvērtēts pirmkārt un galvenokārt no Latvijas attīstības viedokļa - vai šis lēmums sekmēs, vai kavēs dinamisku valsts attīstību.

Lēmumi, kas neveicina vai pat ir pretrunā ar noteiktajiem attīstības mērķiem, netiek pieņemti.

Visas iesaistītās institūcijas un konkrēti politiski vai administratīvi atbildīgie cilvēki koncentrējas tādu lēmumu sagatavošanai, pieņemšanai un atbalstīšanai, kas atbilst noteiktajām attīstības prioritātēm un to sasniegšanas kritērijiem.

Latvijas valsts vadītāji (valdība) regulāri veic pilnu dabas, materiālo un citu resursu inventarizāciju, lai atbilstoši sasniegtajam tehnoloģiskajam līmenim un tehniskajām iespējām noskaidrotu mums pieejamos resursus, mūsu stiprās un vājās puses. Attīstības stratēģija balstās uz veiktās inventarizācijas rezultātiem.

Latvijas attīstības stratēģija tiek īstenota, aizstāvot savas nacionālās intereses starptautiskajās organizācijās (ES, EMS, NATO, ANO utt.).

Par Latvijas ilgtspējas attīstības vadmotīvu kļūst nācijas un sabiedrības pamatvērtību apzināšanās.

Mēs varam izveidot spēcīgu un attīstītu valsti, mainot morāles un kultūras standartus sabiedrībā, konsolidējot sabiedrību jaunu vērtību radīšanai un stiprinot saiti starp valsti un tautu, starp valsti un uzņēmējiem, starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

Visi kopā mēs veidosim vidi, kurā talanti var attīstīties tepat savās mājās Latvijā un radīt pozitīvas pārmaiņas. Ļaujot izpausties katra indivīda iekšējam potenciālam, neizmērojami pieaugs tautas iekšējais spēks.

Mēs esam maza, bet savdabīga tauta, kurai raksturīga sava mentalitāte, savs domāšanas veids, ar ko mēs visai būtiski atšķiramies no pārējām Eiropas tautām. Tas vien jau ir iemesls, lai mūsu tauta veidotu savu unikālo attīstības ceļu.

Mēs esam neliela valsts, kurai nav tāds smagnējums, inertums, kāds raksturīgs lielajām valstīm, mums ir visas iespējas, gudru vadītāju vadītiem, sākt labāku nākotni realizēt jau šodien!

Ja vēlamies veidot dzīvi Latvijā labāku, tad nākotnes veidošanas procesā ir jāpiedalās ikvienam. Nav vērts rakstīt attīstības plānu turpmākajiem 20 gadiem, ja sabiedrība netic attīstības iespējām, nepieņem šīs idejas un nepiedalās to īstenošanā.

Mums jāatzīst un jāpārvar "vēsturiskais" mantojums – dubultstandartu pielietošana,- daudz un skaisti runājam par vērtībām, bet nereti rīkojamies saskaņā ar savtīgām interesēm.

Latvija un tās iedzīvotāji ir atvērti un gatavi pārmaiņām un mainās paši.

Cilvēkos ir izveidojusies ticība sev, savām iespējām, pašlepnums un pārliecība, ka mēs esam sabiedrība, kas vēlas un var padarīt Latviju labāku.

Indivīda apziņas evolūcija notiek kontekstā ar pārmaiņām sabiedrības domāšanā un kultūrā.

Indivīda tieksme uz izcilību veicina sabiedrības izaugsmi.

Ekonomika ir konkurētspējīga, sabiedrība – stipra un pārliecināta.

Augšupeja ir vienmērīga kā pilsētās, tā laukos, neviena sabiedrības grupa netiek atstumta no attīstības iespējām.

Šādā Latvijā mēs justos labi un varētu būt radoši, te gribētu dzīvot arī mūsu bērni un nākamās paaudzes. Latvija ir mūsu mājas, tāpēc, ka šī ir vienīgā vieta uz zemes, kur varam pilnvērtīgi izkopt savu kultūru, valodu, identitāti un nodot tās tālāk.

Kā mēs to panāksim? Ja vēlamies sasniegt savus mērķus un veidot plaukstošu Latviju – mēs domājam, iesakņojamies, darbojamies, izvēlamies un esam atbildīgi. Latvija ir mūsu mājas, mēs vēlamies piedalīties. Cits neviens mūsu vietā to nedarīs.

Latvijas attīstības galvenās prioritātes

  1. Izglītība, zinātne, radošums
  2. Darbs, ekonomiskā attīstība un izaugsme
  3. Kupla ģimene kā sabiedrības un valsts pamats
  4. Daudzveidīga kultūra un veselīgs dzīvesveids
  5. Cilvēku un valsts iekšējā un ārējā drošība

Latvijas attīstības mērķi un principi

Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķi:

1.Sabiedrība vienojas par vissvarīgākājām vērtībām un principiem, uz kuriem tiek balstīta valsts attīstība.

Latvijas ilgtspējīgu attīstības pamatvērtības: cieņa, izcilība, zināšanas, iesakņotība (saknes), ģimene (bērni).

Vērtības un principi kā vienojošs elements tālāk tiek iekļautas konkrētu jomu, nozaru, teritoriju, uzņēmumu attīstības stratēģijās un plānošanā un tādējādi tiek saskaņotas specifiskās intereses ar kopīgajiem mērķiem.

Cilvēks kā ilgtspējīgas attīstības centrālais elements - izaugsmes mērķis, īstenotājs, virzītājs un vērtību iedzīvinātājs praksē.

Cilvēks centrā patiesībā nozīmē aktīvu dzīves pozīciju un aicinājumu uz nopietnām pārmaiņām domāšanā un attieksmē, kas sākas ar katru no mums.

Latvijai un tās cilvēkiem jāmainās, lai izturētu globālo konkurenci.

Latvijai ir svarīgs katrs cilvēks, katrs radošais un darītgribošais indivīds, visi šeit dzīvojošo tautību cilvēki, kas uzskata sevi par Latvijas patriotiem un vēlas iesaistīties nākotnes veidošanā.

Tiek stiprinātas saites starp privāto un publisko telpu, tiek novērsta plaisa starp privāto un publisko dzīvi un kliedēta cilvēku neuzticība publiskajām institūcijām, iedzīvotāji atgūst ticību valstij. Valsts un indivīda stratēģijas iet vienā virzienā. Kopīgās vērtības un principi veicina atvērtību un sadarbību, un nostiprina gan privāto, gan publisko sfēru.

2. Konkurētspējīga ekonomika, vienmērīga attīstība pilsētās un laukos, valsts labklājība.

Latvijas meklē tādas sadarbības iespējas, t.sk. arī pārrobežu, kas ļautu uzņēmumiem uzplaukt, valsts ekonomikai strauji attīstīties.

Pieaugošā labklājība veicina sabiedrības locekļu un grupu vēlēšanos pašrealizēties, jo izdzīvošanas raizes ir palikušas aiz muguras un ik vienam paveras jaunas attīstības iespējas.

Teksta sākotnējā redakcija

Diskusija

Kādi būsim pēc 20 gadiem?

Sabiedrība. Latvijas atmodas aizsācēji un īstenotāji gan 19.gs., gan 20.gs. 90-s gados bija Latvijas inteliģence. Uz tās pamatiem pēc 20 gadiem būs izveidojusies inteliģenta, stabila lauku un pilsētu sabiedrība kā vidusšķira (nav risku samaksāt rēķinus, izskolot bērnus, saņemt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus, vismaz 2-3 nedēļas gadā visai ģimenei pavadīt prestižās atpūtas vietās, ceļojumos un tml.). Arvien pieaugoši ģimenes uzkrājumi. Sabiedrībā dominējošie ideoloģiskie uzskati sakņojas gan liberālās (individuāla brīvība, brīva tirgus ekonomika, iecietība pret citām etniskām grupām, reliģijām, ideoloģiskiem un politiskiem uzskatiem un tml.), gan konservatīvās (atbildība par sevi, savu ģimeni un valsti; likumu un līgumu strikta ievērošana, neiecietība pret korupciju, nodokļu nemaksāšanu, kontrabandu un tml.) vērtībās.

Valsts. Maznodrošināto ģimeņu skaits arvien samazinās, pieaug vidusšķira kā noteicošais nacionālas, konservatīvi demokrātiskas, racionāli organizētas valsts iekārtas pamats. Izglītoti, labi situēti cilvēki, ar stabilām tradīcijām un vērtību sistēmu - galvenais valsts politiskās un ideoloģiskās vienotības, ekonomiskās stabilitātes un attīstības garants. Inteliģentai un pārtikušai pilsoniskai sabiedrībai piemīt arī augsts prestižs - tā ir spēcīga motivācija klaida latviešiem atgriezties un atkalapvienoties.

Ekonomika. Vismaz viens liels Latvijas uzņēmums Eiropas Top 100 (Marshall) indeksā. Vismaz viens Latvijas zīmols Top 100 Fashion Brands. Rūpniecības kodolu veido inovatīvi uzņēmumi, ražojoši produkciju ar augstu pievienoto vērtību Latvijas tradicionālajās, kā arī jaunās, zinātniski tehniskā progresa rezultātā izveidojušās nozarēs. Pakalpojumu sektorā nozīmīga loma radošām industrijām.

Izglītība un zinātne. Izglītība jaunā kvalitātē - mācību iestāžu studiju programmās būtiski pieaugusi prasmju un iemaņu loma, it īpaši studijās, kas saistītas ar uzņēmējdarbību un "augsto" tehnoloģiju nozarēm. Vismaz divas Latvijas universitātes (sociālajā un tehniskajā jomās) Eiropas Top 100.

Paredzams sasniegt vēlamā un iespējamā iedzīvotāju skaita uz 1000 iedzīvotājiem būtisku samazināšanos līdz ne vairāk par -5 līdz 2015.gadam, bet līdz 2020.gadam šim rādītājam kļūstot 0+;

Sagaidāmā dzīves ilguma vēlamā palielināšanās vismaz līdz 70 gadiem vīriešiem un līdz 80 gadiem sievietēm līdz 2020.gadam;

Ienākumu nevienlīdzības indikatora samazināšanās no 6.6 2011.gadā un vismaz līdz 5.0 2017.gadā;

Izdevumu sociālajai aizsardzībai uz 1 iedzīvotāju palielināšanās līdz ES-27 vidējam līmenim 2020.gadā.

Pagātnes mantojums. Latvijas brīvvalsts ir pieredzējusi divus dzimšanas brīžus - XX gs. sākumā un XX gs. deviņdesmitajos. Pirmo brīvvalsti idejiski balstīja, virzīja pirmā latviešu inteliģence, ceļā uz savu valsti bija jāiziet arī 1905. un 1906. gadu protestu/ dumpju pieredze. Šodienas Latvija arī cēlās no ilgi brieduša protesta, par laimi, savu valsti atguvām mazāk asiņainā ceļā nekā tas bija pagājušā gadsimta sākumā. Abas vēsturiskās mācības, abas šīs pieredzes ir jāpatur prātā, veidojot nākotnes Latviju.

Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Latvijas attīstība, Ideoloģija un Stratēģija

Sabiedrība

Sabiedrības izaugsmi nosaka indivīda tieksme uz izcilību.

Kopīgi tiek veidota stipra un par sevi pārliecināta sabiedrība.

Pieaug mūsu visu vēlme un gatavība darīt visu nepieciešamo, t.sk. veikt sāpīgas reformas, lai sasniegtu pašu noteiktos attīstības mērķus.

Tiek atzīta, novērtēta un cienīta cilvēka individuālā brīvība, uzņēmība un iniciatīva.

Vienlaikus tiek attīstītas indivīda pašizpausmes iespējas.

Mūsu iedzīvotāji jūtas piederīgi savai valstij un lepojas ar Latviju.

Latvijas sabiedrība prot izdarīt pārdomātus balsojumus vēlēšanās un izvirzīt saprātīgas prasības ievēlētajiem politiķiem.

Pakāpeniski tiek pārtrauktas politiskās spekulācijas, kas šobrīd vērojamas masu saziņas līdzekļos.

Tiek akcentēta mediju loma sabiedrības viedokļa veidošanā.

Tiek radītas kopējas vērtības, kas vieno un saliedē cilvēkus, tautu.

Valsts definē savu pozīciju ētikas un morāles pamatjautājumos.

Sabiedrība, izglītības iestādes, ģimene veido cilvēka dzīvesziņu - domāšanu, uzvedību un nosaka tautas kopīgos morāli ētiskos kritērijus.

Tautā tiek stiprināts tikums, ka katram pašam sevis attīstībā nepieciešams ieguldīt lielu darbu, mācīties no lielajām pasaules kultūras tautām, veidot individuālu izpratni par sabiedrības un valsts attīstības procesiem.

Sabiedrībā tiek nostiprināta nacionālā pašapziņa, pašcieņa, patriotisms, savas valsts saimnieka apziņa.

Tiek mazinātas cinisma izpausmes sabiedrībā, ko sekmējusi uz iekalšanu balstīta, radošumu neveicinoša izglītības sistēma, caurskatāmības trūkums visās valdības, pilsoniskajās un korporāciju lietās, pilsoņu neiesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē.

Sabiedrībā tiek veidota un uzturēta lielāka iejūtība pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iecietība pret citādo, atšķirību izpratne un integrācija, līdzsvarotākas attiecības starp visu pilsoņu garīgajām un materiālajām vērtībām.

Tiek akcentēta katra indivīda rīcība savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Katrs pats brīvi, radoši veido savu dzīvi, ar kuru gala rezultātā ir apmierināts.

Valsts un sabiedrības attīstības procesā aktīvi tiek aicināta iesaistīties un līdzdarboties Latvijas inteliģence.

Valsts pārvalde

Valdības deklarācijas projekts


1. Valsts pārvaldes darbu pārorientēsim no procesa uz rezultātu.

Mērķtiecīgasvalsts attīstības vārdā ir jāmaina valsts pārvaldes darbības pamatprincipi, nosakot,ka darbs tiek orientēts uz rezultātu.

a)Vadošos amatos tiks virzīti tikai cilvēki ar augstu attīstības potenciālu un līdera spējām. Vadītājs būs atbildīgs par noteikto mērķu īstenošanu. Viņa rīcībā tiks nodots fiksēts algu fonds konkrētu funkciju veikšanai, un tas būs sasaistīts ar IKP un provizoriski sasniedzamajiem mērķiem;

b)Ierēdņu atalgojums tiks noteikts atkarībā no katra darbinieka individuālā ieguldījuma noteikto mērķu sasniegšanā, kā arī tiks pielīdzināts privātā sektora atalgojumam;

c)Tiks nodrošinātas ierēdņu pastāvīgas tālākas attīstības iespējas.

2.Paaugstināsim valsts pārvaldes darba efektivitāti.

Efektivitātes paaugstināšana notiek caur izmaiņām četros virzienos: debirokratizācija,e-pārvaldes attīstīšana, decentralizācija un deregulācija. Mainīsim valsts iestāžu darbības kultūru, orientējot to uz servisu un klientu.

a)Iesnieguma apstrādes laiks tiks samazināts līdz tādam, kas korelē ar reāli iespējamo;

b)Tiks paredzētas sankcijas par sliktu darba izpildi un ilgstošām birokrātiskām procedūrām;

c)Tiks apvienotas vai likvidētas konkurējošas iestādes;

d)Maksimāli tiks samazināti termiņi, kuri privāto projektu īstenošanā tiek veltīti valsts atļauju saskaņojumu saņemšanai;

e)Valsts budžetā tiks paredzēti līdzekļi bezmaksas e-parakstiem visiem pilsoņiem/patstāvīgajiem iedzīvotājiem;

f)Tiks ieviestas e-vēlēšanas;

g)Valsts pārvaldes uzdevumi tiks maksimāli deleģēti privātajam sektoram;

h)Katru gadu tiks pārskatīta spēkā esošu normatīvo aktu lietderība.

3. Vienkāršosim un uzlabosim Administratīvo procesu.

Administratīvam procesam jābūt uzņēmējdarbību veicinošam, līdz ar to jākoncentrējas uz normatīvajos aktos noteiktā uzņēmēju sloga mazināšanu, kā arī uz normatīvā regulējuma kvalitātes uzlabošanu.

a)Jāvienkāršo un jāpaātrina licenču un atļauju saņemšana;

b)Valsts un pašvaldību apkopotajai informācijai par uzņēmējiem jātiek izmantotai pilnīgāk un tā nedrīkst tikt pieprasīta atkārtoti;

c)Administratīvo procesu veikšana tiks koncentrēta vienuviet, kā arī tiks attīstīti elektroniskie pakalpojumi;

d)Tiks ierobežotas pārmērīgas un nepamatotas uzņēmēju pārbaudes no valsts iestāžu puses;

e)Tiks sakārtota valsts iepirkumu organizēšana, lai valsts nauda neizplūstu nelietderīgos, nepārdomātos un saimnieciski neizdevīgos publiskos iepirkumos;

f)Pilnveidojot tiesisko regulējumu un kontroles mehānismu, kā arī precizējot atbildības lomu dalījumu starp valsti un privāto sektoru, ir jāsakārto maksātnespējas process.

4. Pilnveidosim valsts attīstības plānošanas procesu.

Attīstīto valstu piemēri liecina par to, ka mērķtiecīga attīstība nav iespējama bez sinerģiskas un saskaņotas visu nozaru sadarbības. Turklāt attīstībā jāievēro konsekvence – procesam jāturpinās arī pēc kārtējam vēlēšanām. Ņemot vērā to, ir jāpilnveido valsts attīstības plānošanas mehānisms.

a)Ir jānosaka nacionālās intereses un, balstoties uz tām, Ministru kabinetam jāizstrādā, un Saeimai ar kvalificētu balsu vairākumu jāapstiprina vidēja termiņa un ilgtermiņa nacionālos mērķus (vērtības). Tie kļūs par pamatu pārējiem valsts attīstības plānošanas dokumentiem;

b) Ir jāizveido Nākotnes tendenču komisija Saeimā, kur pieaicināti biznesa, akadēmiskās vides un sabiedrības viedokļu līderi izstrādā redzējumu par valsts attīstības prioritātēm.


Maza valsts
 - neliels ministriju skaits ar valstiski domājošiem, atbildīgiem un profesionāliem ierēdņiem, kas nodrošina efektīvu un kompetentu valsts pārvaldi.

Tiek noteiktas nacionālās intereses un, balstoties uz tām, Ministru kabinets izstrādā un Saeima ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina vidēja termiņa un ilgtermiņa nacionālos mērķus (vērtības) (ja mērķi pieņemti un apstiprināti, no tiem nevar tik viegli atteikties).

Mērķu izstrādē tiek iesaistīta sabiedrība.

Nacionālie mērķi ir pamats pārējiem valsts attīstības plānošanas dokumentiem.

Izpildvaras darbībai tiek piemēroti kvalitātes kritēriji, kas orientēti uz sabiedrības interešu ievērošanu.

Tiek izveidota Nākotnes tendenču komisija Saeimā – pieaicināti biznesa, akadēmiskās vides un sabiedrības viedokļu līderi, kas izstrādā redzējumu par valsts attīstības prioritātēm. Ekspertu komanda premjera vadībā, kas nepārtraukti meklē jaunus ekonomikas izaugsmes avotus.

Tiek mainīta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, paredzot, ka ievēlēšanai nepieciešams ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums vai, ja to neiegūst, ievēlēšanai nepieciešams Saeimas un pašvaldību deleģēto pārstāvju balsu vairākums.

Tiek paplašinātas Valsts prezidenta funkcijas, paredzot:

1. tiesības saskaņot Ministru prezidenta izvēlētos ministrus;

2. ekskluzīvas tiesības izvirzīt:

• Valsts kontrolieri,

• Tiesībsargu,

• Satversmes tiesas (divus) tiesnešus,

• tiesnešus pēc Tieslietu padomes ieteikuma (iespējams, citas valsts amatpersonas).

Saeima lemj par Valsts prezidenta nosaukta ministru prezidenta kandidāta apstiprināšanu amatā.

Ministru prezidentam tiek piešķirtas tiesības iecelt savā valdībā ministrus, saskaņojot tos ar Valsts prezidentu (iespēja mainīt ministrus - Vācijas modelis).

Valdība premjera vadībā strādā kā viena komanda.

Tiek paplašināts un stiprināts Ministru prezidenta institūts un noteikta Ministru prezidenta atbildība par valdības darbu kopumā.

Tiek paplašinātas Ministru prezidenta funkcijas, paredzot tiesības jebkurā brīdī (bet ne retāk kā reizi 4 gados) sasaukt Saeimas ārkārtas vēlēšanas (mērķis: nodrošināt Saeimas politisko atbildību un valsts stabilitāti).

Tiek stiprināta Ministru prezidenta padomnieku korpusa kapacitāte.

Ministru kabineta darbības principi tiek kardināli mainīti.

Ministru kabinets diskutē par stratēģiju un nosaka politiskus mērķus un termiņus to izpildei.

Ministru kabineta sēdēs piedalās tikai Ministru kabineta locekļi un tikai izņēmuma gadījumos, pēc nepieciešamības uzaicinātas personas.

Tiek modificēta Ministru kabineta sēžu "A daļa". MK nosaka atsevišķu ministru tiesības patstāvīgi izdot ārējus normatīvus aktus, instrukcijas u.tml. (pirms izdošanas ar tiem iepazīties un nepieciešamības gadījumā izteikt viedokli/iebildumus var visiem Ministru kabineta locekļiem pieejamā dokumentu aprites vidē).

Tiek noteikta kārtība, kādā šī norma īstenojama. Iebildumu gadījumos lietas nonāk Ministru kabinetā.

Tieslietu ministrija tiek noteikta par vienīgo normatīvo aktu izstrādātāju valdībā. Šī uzdevuma veikšanai tā sadarbojas ar nozaru ministriju ekspertiem. Ieguvums - vienota juridiskā valoda, vienota normatīvo aktu uzbūve, iespēja mazināt dublēšanos utt.

Tiek stiprināta Tieslietu ministrijas kapacitāte normatīvo aktu sagatavošanā un juridiskajā analīzē.

Ministrijās tiek koncentrēta vienīgi nozares funkciju izpilde.

Valsts kancelejai tiek deleģēta atbalsta funkciju nodrošināšana visām ministrijām, kā arī noteikta atbildība par Ministru kabineta tehnisko nodrošinājumu.

Godīga un kompetenta valsts politika, valdības darbs orientēts uz iedzīvotāju interesēm.

Valdība nodrošina ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un valdības uzdevumu pārmantojamību.

Latvijas attīstības plāns tiek izstrādāts kā biznesa plāns, kurā noteikts, kā Latvija attīstīsies, kur tiks ieguldīti līdzekļi, kā tiks izglītoti bērni un jaunieši.

Rūpīgi tiek izvērtēta iespēja optimizēt daudzās esošās aģentūras, pārvaldes, centrus un citas ministriju padotībā un pārraudzībā esošās iestādes. Tādējādi tiek papildināts darbaspēka tirgus un ievērojami samazināti nelietderīgi budžeta līdzekļu tēriņi.

Valsts pārvaldes līmenī tiekuzlabots lēmumu tiesiskuma un saturiskās kvalitātes (quality check) kontroles mehānisms.

Ieviestas racionālas un taisnīgas pārvaldes darbības procedūras, kas nodrošina tiesisku un saprātīgu pārvaldes lēmumu pieņemšanu, piemēram, efektīvi lēmumu projektu sākuma kontroles (testēšanas) un pēckontroles mehānismi, lēmumu vienveidības nodrošināšana valstī utt.

Tiek ieviests valsts pārvaldes iestāžu "efektivitātes filtrs" (VID piedziņās, grāmatvedībā).

Vadošos amatos tiek virzītas personības - cilvēki ar augstu attīstības potenciālu un līdera spējām (Singapūras paraugs).

Tiek noteikts Nacionālās attīstības mācību kurss visiem lēmumpieņēmējiem (Somijas paraugs).

Tiek veidots godīgs, kompetents, konkurētspējīgs un motivēts civildienests.

Tiek mainīta valsts iestāžu darbības kultūra, tā tiek orientēta uz klientu.

Tiek izstrādāts jauns Valsts pārvaldes iekārtas likums, noteikti darbības principi, cita starpā, - kvalitatīvas kontroles princips - tiesības netikt lieki pārbaudītam.

Tiek nodrošināta civildienesta profesionālā kompetence, vienota vispārējā civildienesta sistēma, ieviesta motivējoša atalgojuma sistēma.

Tiek nodrošinātas ierēdņu pastāvīgas tālākas attīstības iespējas un izaugsmi veicinoša rotācija.

Tiek novērsti tādi valsts pārvaldes efektīvu darbību traucējoši aspekti kā zemas atbildīgu darbinieku algas, stimulu trūkums labas izpildes nodrošināšanai, faktiska sankciju neesamība par sliktu darba izpildi un ilgstošu birokrātisku procedūru pārsvars, kas šobrīd kavē valsts pārvaldi operatīvi un efektīvi veikt ar pārvaldību un pakalpojumu sniegšanu saistītus uzdevumus.

Ierēdņu darba novērtējums (no augstākā līdz zemākajam ierēdņa amatam) un atalgojums tiek noteikts atkarībā no katra darbinieka individuālā ieguldījuma un pielīdzināts privātā sektora atalgojumam (Singapūras piemērs).

Paaugstināto sociālo garantiju vietā ierēdņiem tiek nodrošināts adekvāts atalgojums. Ierēdņiem paaugstinātas sociālās garantijas tiek nodrošinātas vienīgi tajā gadījumā, ja viņiem to vai citu iemeslu dēļ nav iespējams atalgojumu pielīdzināt privātajā sektorā strādājošo algām.

Algas fonds sasaistīts ar IKP (lai ik vienam ir interese atbalstīt kopprodukta pieaugumus) un sasniedzamajiem mērķiem.

Vadītāja rīcībā tiek nodots konkrētu funkciju veikšanai fiksēts algu fonds (vadītājs atbild par tā izlietojumu un ir tiesīgs autonomi pieņemt lēmumu).

Vadītājs ir atbildīgs par noteikto mērķu īstenošanu.

Ierēdņu un darbinieku atlīdzību nosaka viņu ieguldījums noteikto mērķu sasniegšanā (to aprēķina pēc noteiktas formulas un vadlīnijām).

Tiek noteikts ierēdņu kvota % attiecībā uz tautsaimniecībā nodarbināto personu skaitu.

Tiek sakārtots darba tiesisko attiecību regulējums.

Darba tiesisko attiecību regulējuma normas tiek grozītas un noteikts atvieglots nodarbināto atbrīvošanas process, t. sk. ierēdņu atbrīvošana neefektīva darba gadījumā.

Valsts pārvaldes ierēdņi netiek izcelti ārpus darba tiesiskajām attiecībām.

Tiek paredzēta iespēja veikt valsts sekretāru rotāciju ministru maiņas gadījumā.

Tiek izveidota efektīva korupcijas un interešu konfliktu atklāšanas sistēma.

Tiek iedibināta un nodrošināta valsts dienesta darbinieka uzvedības pamatvērtība - personīgā un profesionālā ētika.

Pēc iespējas tiek samazināta ierēdņu un dokumentu iesniedzēju tieša kontaktēšanās.

Ātra ministriju un iestāžu kļūdaini pieņemto lēmumu pārskatīšana, lai nekavētu uzņēmēju darbu.

Valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procedūru noregulējums normatīvajā līmenī tiek noteikts tā, lai pēc iespējas izskaustu pārvaldes lēmumu saturiskās un formālās kļūdas (jau pirms lēmumu pieņemšanas).

Valsts pārvaldes līmenī tiek uzlabots lēmumu tiesiskuma un saturiskās kvalitātes (quality check) kontroles mehānisms.

Valsts pārvaldes lēmums tiek vērtēts pēc lēmuma administratīvā satura, kas izriet no likuma.

Valsts pārvaldes iestāde (ierēdnis) neatbild par lēmuma politisko saturu. Par to, savukārt, vēlētāju priekšā politiski atbild likumdevējs un valdība.

Tiek ievērots princips, ka ierēdņi kalpo valstij.

Tiek izveidots valsts pārvaldes personāla un pārmaiņu vadības centrs, kura kompetencē ietilptu personāla atlase, vienota personāla reģistra izveide, apmācība, vienota atalgojuma politika (fiksētā un mainīgā daļa), kā arī ierēdņu rotācija.

Līdz minimumam samazināta birokrātija un korupcija. Netiek pieļauta korupciju sekmējošu likumu un lēmumu pieņemšana, konsekventi tiek samazinātas korupcijas iespējas.

Viegli saprotami un viennozīmīgi likumi.

Iespējami mazs iesniedzamo dokumentu apjoms. Dokumenti sagatavojami, iesniedzami un apstrādājami elektroniskā veidā.

Valsts un pašvaldības vienkāršo Administratīvo procesu (kā vienu no saviem būtiskākajiem rīcības soļiem), lai samazinātu normatīvajos aktos uzlikto administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī uzlabotu normatīvā regulējuma kvalitāti.

Administratīvais process tiek vienkāršots, samazinot administratīvo slogu sekojošā veidā:

• samazinot nepieciešamā darba ar dokumentiem apjomu;

• samazinot dokumentu vai lēmumu aizkavēšanos vai iestrēgšanu valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādēs;

• vienkāršojot un paātrinot licenču un atļauju saņemšanu.

Tiek uzlabota administratīvā procesa efektivitāte:

• pēc iespējas pilnīgāk tiek izmantota pieejamā informācija par uzņēmēju, ko apkopo dažādas valsts un pašvaldības iestādes – neprasot šo informāciju uzņēmējam iesniegt atkārtoti;

• no uzņēmējiem tiek pieprasīta tikai visnepieciešamākā informācija būtisku riska faktoru identificēšanai un novēršanai. Šī informācija jāpieprasa īsā, skaidrā un nepārprotamā veidā;

• administratīvo procesu veikšana tiek koncentrēta vienuviet vai arī tiek dota uzņēmējiem iespēja veikt administratīvās darbības elektroniski;

• tiek izveidota regulāra un aktīva komunikācijas forma ar uzņēmējiem un uzņēmēju asociācijām, lai apkopotu un novērtētu uzņēmēju ieteikumus administratīvā sloga mazināšanai;

• tiek izveidots sistemātisks administratīvā sloga novērtēšanas (kontroles) mehānisms, lai varētu izsekot šī sloga izmaiņām laika periodā un tādējādi novērtēt administratīvā sloga mazināšanas darbību efektivitāti.

Amatpersonas, kuras, nolaidīgi vai negodprātīgi strādājot, noslēgušas valstij vai pašvaldībai acīmredzami nepamatotus un neizdevīgus līgumus vai radījušas valstij, vai pašvaldībai citas nelietderīgas saistības, tiek sauktas pie atbildības. Likumā tiek iestrādātas atbilstošas normas un stingri sekots to piemērošanai praksē.

Tiek nodrošināts princips, ka par amatpersonas kompetencē esoša lēmuma nepieņemšanu tiek sodīts stingrāk, nekā par kļūdaina lēmuma pieņemšanu, ja vien tam par pamatu nav bijusi acīmredzama nolaidība vai noziegums.

Valsts ieņēmumu dienesta veiktajām audita pārbaudēm tiek uzlikts ierobežojums – ne biežāk, kā reizi 5 gados. (Šobrīd nav tiesību apstrīdēt administratīvo aktu - lēmumu par auditu.) Tiek noteikts, ja uzņēmumam ir bijis audits un pēc 2 gadiem tas atkal tiek auditēts, tad šo lēmumu ir tiesības apstrīdēt. Tas ierobežotu nepamatoto auditu skaitu un uzliktu par pienākumu VID pamatot savu nodomu atkārtoti auditēt konkrēto uzņēmumu. Šādu grozījumu rezultātā uzņēmējs iegūtu instrumentu, kā cīnīties ar VID nepamatotu auditu gadījumos (tas attiecas tikai uz inspicējošo institūciju izdotiem administratīvajiem aktiem).

Atsevišķi tiek izvērtēts jautājums par pārbaužu ierobežošanu ar ēdināšanas pakalpojumiem saistītām iestādēm.

Tiek sakārtota valsts iepirkumu organizēšana, lai valsts nauda neaizplūstu nelietderīgos, nepārdomātos un saimnieciski neizdevīgos publiskos iepirkumos.

Tiek vērtēta Iepirkumu uzraudzības biroja darbības efektivitāte. (IUB kontrole izvērtē dokumentu un procedūras likumību, nevis pārbauda faktiskās rīcības un iepirkuma lietderības atbilstību.)

Iepirkumu likums tiek veidots ļoti lakonisks, konkrēts, viegli saprotams un viegli uzraugāms. Tiek ieviesti stingri sodi par valsts līdzekļu nesaimniecisku izlietošanu.

Tiek stiprināta pašvaldību vieta un loma valsts pārvaldes sistēmā.

Pašvaldības nodrošina savu galveno funkciju - sniedz vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Pašvaldības labāk pārzinot konkrēto situāciju uz vietām realizē iespēju vienot savas teritorijas kopienu, veidot to aktīvu un inovatīvu.

Pašvaldības izmanto citu valstu pozitīvo pieredzi, ka efektīvākais līdzeklis teritorijas attīstībai ir pašvaldību sadarbība. Sadarbība ļauj pārvarēt konkurences radītās sekas, veido sociālās saites un tīklojumu, stiprina uzticēšanos un veido sociālo kapitālu.

Tiek novērstas kļūdas pašvaldību kompetences tiesiskajā regulējumā, kas maldina pašvaldības, to iedzīvotājus un tiešās valsts pārvaldes iestādes par pašvaldības autonomās kompetences apjomu un saturu. Piemēram, noteiktas tādas obligāti pildāmas pašvaldību funkcijas, kurām nav paredzēti attiecīgi resursi.

Tiek veikti atbilstoši grozījumi likumā "Par pašvaldībām".

Tiek stiprināta demokrātija pašvaldībās, paplašinot iedzīvotāju līdzdalības formas pašvaldību darbā (senioru darba grupas, jauniešu parlamenti, darbs ar uzņēmējiem un uzņēmēju apvienībām, konsultatīvie pašvaldību referendumi).

Panākta pašvaldību tālredzīga un atvērta sadarbība ar iedzīvotājiem (cilvēku iesaistīšana nodarbinātības stimulēšanā, sociālās uzņēmējdarbības attīstība u.c.).

Veicot papildinājumus likumos, tiek noteikta tiesiskā reglamentācija pašvaldības pārvaldei teritoriāli lielos novados.

Likumdošanā tiek noteikta vienota pakalpojumu sniegšanas organizācija novadu pilsētu un pagastu teritorijās, lai nodrošinātu vienmērīgu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti visā novada teritorijā.

Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Valsts pārvalde

Satversmes reforma

Tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē, lai izveidotu sabiedrības interesēs darboties spējīgu valsts pārvaldes formu.

Tiek mainīta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, paredzot, ka ievēlēšanai nepieciešams ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums vai, ja to neiegūst, ievēlēšanai nepieciešams Saeimas un pašvaldību deleģēto pārstāvju balsu vairākums.

Tiek paplašinātas Valsts prezidenta funkcijas.

Valsts prezidentam tiek noteiktas tiesības:

1. saskaņot Ministru prezidenta izvēlētos ministrus;

2. izvirzīt:

  • Valsts kontrolieri,
  • Tiesībsargu,
  • Satversmes tiesas (divus) tiesnešus,
  • tiesnešus pēc Tieslietu padomes ieteikuma (iespējams, citas valsts amatpersonas).

Saeima lemj par Valsts prezidenta nosaukta ministru prezidenta kandidāta apstiprināšanu amatā.

Ministru prezidentam tiek piešķirtas tiesības iecelt savā valdībā ministrus, saskaņojot tos ar Valsts prezidentu.

Tiek paplašināts un stiprināts Ministru prezidenta institūts un noteikta Ministru prezidenta atbildība par valdības darbu kopumā.

Ministru kabineta darbības principi tiek kardināli mainīti.

Tiek izveidota efektīva un kvalitatīva izpildvara.

Tiek paplašinātas Ministru prezidenta funkcijas, paredzot tiesības gadījumā, ja radušās domstarpības ar Saeimu kavē valdības darbu, vai, ja nepieciešams iegūt vēlētāju mandātu noteiktām reformām, Ministru prezidentam ir tiesības ierosināt jaunas vēlēšanas. Tas netiek uzskatīts par ārkārtas soli.

Ministru kabineta sēdēs piedalās tikai Ministru kabineta locekļi un tikai izņēmuma gadījumos, pēc nepieciešamības uzaicinātas personas.

Tiek modificēta Ministru kabineta sēžu "A daļa". MK nosaka atsevišķu ministru tiesības patstāvīgi izdot ārējus normatīvus aktus, instrukcijas u.tml. (pirms izdošanas ar tiem iepazīties un nepieciešamības gadījumā izteikt viedokli/iebildumus var visiem Ministru kabineta locekļiem pieejamā dokumentu aprites vidē).

Premjera vadībā darbojas Ekspertu komanda, kas nepārtraukti meklē jaunus ekonomikas izaugsmes avotus.

Tiek izveidota Nākotnes tendenču komisija Saeimā – pieaicināti biznesa, akadēmiskās vides un sabiedrības viedokļu līderi, kas izstrādā redzējumu par valsts attīstības prioritātēm.

Deputātiem nav tiesiskās imunitātes, vai arī izņēmuma gadījumos tiek izmantota daļēja, ierobežota tiesiskā imunitāte.

Jebkurš parlamenta lēmums vai balsojums ir atklāts.

Valstij izdevīgi priekšlikumi netiek noraidīti tikai tāpēc, ka tos iesniegusi opozīcija.

Gadījumā, ja deputāts izstājas vai tiek izslēgts no savas frakcijas, tam jānoliek mandāts un vietā stājas nākamais no ievēlētā saraksta.

Tautsaimniecība

Valdības deklarācijas projekts'

Valdības deklarācijas

Ražošanas atjaunošana

Ekonomikas politikas pamatproblēma – darba ražīgums.

Latvijas tautsaimniecības darba ražīgums no vidējā darba ražīguma Vācijā atšķiras 3-4 reizes. Tas nosaka arī vidējās darba algas atšķirības.

Vidējās darba algas līmeņa pieaugums līdz 80% no ES-15 vidējā apturēs emigrāciju, radīs stimulu reemigrācijai.

Darba samaksas līmeni ekonomikā nosaka darba samaksas līmenis t.s. tirgojamās nozarēs. Rūpniecībā darba samaksa var kāpt tikai ievērojami kāpinot darba ražīgumu.

Principiāli darba ražīgums Latvijā atšķiras no ES-15, jo: - mazāk kapitāla; - mazāk inovācijas; - mazāk gala produktu ar dizaina un/vai zīmola vērtību.

Investīcijas

1. Nodokļu sistēmas stabilitāte.

2. 0% UIN reinvestētajai peļņai.

3. Ražošanas attīstības fonds.

4. Ražošanas attīstības fonda programma ražošanai reģionos.

5. Infrastruktūras pieslēgumu programma.

Ieguldījumi R&D un cilvēkkapitālā

1. Paplašināt UIN atvieglojumus ieguldījumiem R&D.

2. ES Fondu līdzekļi zinātnei un inovācijai primāri uzņēmēju pasūtītiem (un līdzfinansētiem) projektiem.

3. Valsts budžeta līdzfinansējums zinātnisko institūciju kopprojektiem ar Latvijas uzņēmējiem.

4. Duālā apmācības sistēma profesionālajā izglītībā.

5. ES Fondu atbalsts darbinieku izglītošanai. Tiesības pilnā apjomā attiecināt saimnieciskās darbības izdevumos izdevumus darbinieku izglītošanai.

Dizains un zīmols

1. Zīmolvedības programma ar ES Fondu atbalstu (kā Igaunijā).

2. Izstādes, reklāmas kampaņas un cits atbalsts mērķa tirgos sava zīmola Latvijas uzņēmējiem.

3. Ieguldījumu dizainā pilna attiecināšana R&D izdevumos. Atbalsts dizaina kompetences centriem.

Rūpniecība

Rūpnieciskā ražošana, pārstrādes rūpniecība izmanto visas iespējamās jauno zinātnisko pētījumu, inovāciju, informātikas, jaunu tehnoloģiju, vadības un kontroles sistēmas un reizē stimulē to attīstību.

Turpmāk nenotiek industrijas un pakalpojumu sektora pretnostatīšana, jo pakalpojumu sektora daļa ir tik cieši saistīta ar industriju, piemēram, rūpnieciskais dizains, mārketings u.c., ka faktiski ir kļuvusi par tā daļu.

Notiek Latvijas uzņēmumu saplūšana un apvienošanās (konsolidācija, kapitāla koncentrācija), tajās nozarēs, kur tas mērķtiecīgi un iespējams,

Latvijas uzņēmumi, kuri pārņem citu valstu uzņēmumus, tiek valstiski atbalstīti.

Uzņēmēji saņem valsts palīdzību, organizējot tirgus pētījumus, rīkojot starptautiskus seminārus, konferences utt.

Tiek sagatavoti kvalificētu speciālisti profesionālās izglītības sistēmā.

Tiek sagatavoti pieprasījumam atbilstoši inženiertehniskie speciālisti augstskolās (RTU u.c.).

Tiek piesaistīti mašīnbūves un citu nozaru uzņēmi inženiertehnisko studiju profesionālam atbalstam (prakses vietu nodrtošināšanai).

Uzņēmumu vadības zinībās tiek paaugstinātas kvalitātes prasības, īpašu uzmanību veltot ārvalstu pieredzei un praktisku situāciju analīzei (case studies),

studentiem biežāk tiek organizētas vieslekcijas un semināri ar pieredzējušu starptautisku uzņēmumu vadītāju piedalīšanos.


Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Rūpniecība

Enerģētika

Valdības deklarācijas projekts.

Risinamā problēma

58% no Latvijā patērētās enerģijas tiek patērēts siltumapgādē (centralizētā un individuālā). 25% - transportā, 13% - elektroapgādē, 6% - pārveidošanā un kā izejviela rūpniecībā vai tml.

Siltumapgādē aptuveni puse ir centralizētā siltumapgāde, otra puse – individuālā siltumapgāde. CS dominē dabasgāze kā kurināmais (bet pakāpeniski pieaug šķelda). IS – malka, bet arī dabasgāze un citi fosilie kurināmie.

Elektrības ražošanā dominē ūdensresursi un dabasgāze. Apmēram 15-30% no elektrības LV importē, galvenokārt – no Igaunijas.

Latvijas energosistēmu raksturo relatīvi liela energoneefektivitāte (īpaši gala lietotāja sektorā).

Dabasgāzes piegāde Latvijā iespējama tikai no vienas valsts. Īstermiņa (2-3 gadu) risinājumu šai problēmai nav.

Energodrošība

1. Dabasgāzes tirgus regulējuma pieņemšana. ES 3. Enerģētikas paketes pieņemšana. Dabasgāzes pārvades sistēmas operatora efektīva un ekonomiski pamatota nodalīšana.

2. Reģionāls sašķidrinātās dabasgāzes piegādes risinājums. Ja neizdodas – Latvijai savs.

3. Šķeldas katlumājas dabasgāzes katlumāju vietā ar ES Fondu atbalstu. Dabasgāzes patēriņu var samazināt pat par 50%.

4. Elektrības starpsavienojums ar Igauniju. Gāzes divpusējais savienojums ar Igauniju. Kurzemes loka 2.posms. Trīs projekti Connecting Europe Facility ietvaros.

Energoefektivitāte

1. Energoefektivitātes fonds, kas nodrošina projektu riskus («garā nauda», galvojums projektu īstenotājiem un ESKO u.tml.). ES Fondu un privāts finansējums (t.s. Kombinētais finansējums). Pārvalda AFI.

2. 3000 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un 3000 viendzīvokļu dzīvojamās mājas jānosiltina periodā līdz 2020.gadam. Tam nepietiek ar ES Fondu finansējumu – jāpiesaista vēl tikpat privāto līdzekļu.

3. Programma rūpniecības objektu energoefektivitātei (ES Fondi), kas nodrošina, ka 90% LV rūpniecības objektu ir energoefektīvi.

4. Ilgtspējīgas būvniecības principi – 2020.gadā katra jaunceļama dzīvojamā māja ir zema enerģijas patēriņa māja.

Ieguvumi elektrības patērētājiem

Jāatrisina obligātās iepirkuma komponentes problēma:

1. Jāatceļ visi lēmumi, kur stacijas tiek darbinātas neatbilstoši normatīviem.

2. Jāatceļ visi vairākkārtējie likumu noteiktie pagarinājumi dažādām stacijām. Jābeidz atbalsts pēc saprātīga investīciju atmaksāšanās perioda.

3. Jāpārfinansē esošās OIK saistības. Ieguvumi jānovirza patērētājiem, prioritāri atbalstot patērētājus ražošanā.


Tautsaimniecības attīstībā noteicošie stratēģiskie virzieni:

  • indivīda uzņēmība inovatīva domāšana, līderisms
  • izglītības sistēmas saturiska reforma
  • informācijas tehnoloģiju izmantošana tautsaimniecībā, ieviešot jaunas pārvaldes metodes visos līmeņos
  • enerģijas tirgus atvēršana, patērētāji izmanto lētāko tirgū pieejamo enerģijas veidu, energoekonomija
  • ražošanas attīstība
  • infrastruktūra
  • tranzīts, transports un tirdzniecība

Tiek izstrādāti un atbilstoši situācijai regulāri koriģēti iepriekš minētie valsts (tautsaimniecības) attīstības stratēģiskie virzieni.

Stratēģiskie mērķi tiek noteikti ar kvalificētu Saeimas balsojumu (piemēram 2/3 balsu), lai nodrošinātu, ka šie stratēģiskie mērķi tiek noteikti pārdomāti, kvalitatīvi, pārstāv absolūta sabiedrības vairākuma intereses un netiek bieži grozīti.

Stratēģijā tiek identificēti iespējamie attīstības prioritārie virzieni.

Valstiski perspektīvākās nozares tiek izvērtētas kopumā. Valsts veicina šo nozaru attīstību plānveidīgi, nevis atbalstot te vienu, te otru prioritāro nozari vai uzņēmumu. Pretējā gadījumā attīstība notiek haotiski vai pat nenotiek vispār.

Valsts un reģionālajā līmenī tiek koncentrēti pieejamie resursi paātrinātai izglītības, zinātnes, pētniecības un inovācijas saskaņotai un straujai izaugsmei.

Uzņēmējs tiek cienīts un atbalstīts. Publiskajā telpā tiek popularizēts viedoklis, ka uzņēmējdarbība ir prestiža, cienījama nodarbošanās, būtiska valsts tautsaimniecību veidojoša sastāvdaļa.

Iedzīvotāji tiek motivēti iesaistīties uzņēmējdarbībā, īstenot savas idejas. Tiek stiprināta atziņa, ka uzņēmējdarbība ir iespēja savas neatkarības un labklājības stiprināšanai.

Pastāv skaidri noteiktas, vienkāršas administratīvās procedūras un maza birokrātija uzņēmējdarbības veikšanai. Valsts nodrošina ērtu un izpalīdzīgu valsts iestāžu komunikāciju ar uzņēmējiem.

Katram uzņēmumam prioritārajās nozarēs, kurš pēdējo 5 gadu laikā godprātīgi pildījis savas saistības pret valsti un pašvaldību (nodokļu maksājumi u.c.) un regulāri veic ziedojumus izglītībai, kultūrai un tml., tiek norādīta viena, īpaši šim nolūkam nozīmēta atbildīgā kontaktpersona - līdzīgi kā bankās "privātie baņķieri". Šīs amatpersonas veikumu mēra ar nozares (lielas uzņēmumu grupas) apmierinātību ar sniegto komunikāciju un palīdzību.

Tiek atbalstīti mikro, mazie un vidējie uzņēmumi kā Latvijas ekonomikas un biznesa galvenais pamats. Tiek veicināta to inovatīvā kapacitāte un stimulēta jaunu darba vietu radīšana.

Pensiju un ieguldījumu fondi investē Latvijas tautsaimniecībā.

Tiek veicināta pašreizējā tendence Latvijas kļūšanai par finanšu centru, sekmējot bankām lielāku pašatbildību par noguldījumiem un izsniegtajiem aizdevumiem.

Tiek sniegts pārdomāts atbalsts nacionālajam kapitālam. Nelocīsimies katram "ārzemju investoram", paši audzēsim savu kapitālu un investēsim savā zemē. Arī investīciju piesaiste jānodrošina pārsvarā no vietējiem resursiem.

Krājaizdevumu kooperatīvi aptver plašu tīklu Latvijas novados un ir būtisks stūrakmens tautsaimniecības kreditēšanā.

Tiek novērtēta ceļu nozares nozīme uzņēmējdarbības attīstībā, darbaspēka mobilitātes nodrošināšanā, sociālo pakalpojumu pieejamībā, reģionālajā attīstībā, valsts un pašvaldību centralizēto infrastruktūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Ceļu būvniecības nozarē pārdomātāk un prognozējamāk tiek veikti pasūtījumi un, kur iespējams, aktīvāk piesaistīts Eiropas finansējums.

Uzņēmumiem tiek atmaksātas investīcijas infrastruktūrā atkarībā no izveidoto darba vietu skaita un eksporta apjoma.

Valsts atbalsts inovācijai, konkurētspējas un eksportspējas veicināšanai koncentrēts vienā institūcijā ar plašām pilnvarām – pēc Somijas (TEKES), Īrijas (IDA) Singapūras (EDB) un citu valstu līdzīgu institūciju parauga.

Tiek vienkāršotas muitas procedūras.

Tiek īstenota moderna industriālā politika, kas vērsta uz konkurētspējīgu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu ar augstu pievienoto vērtību, izmantojot modernas industriālās formas kā klāsteri, kompetences centri, industriālie parki u.c. investīcijas infrastruktūrā to eksportspējas nostiprināšanai.

Uzņēmumi sadarbojas savā starpā un ar augstskolām jauno tehnoloģiju ieviešanā.

Tiek diversificēta apstrādes rūpniecība un panākta straujāka vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozaru attīstība.

Sadarbībā ar zinātnes sektoru tiek attīstīta jaunu nišas produktu ražošana.

Tiek precīzi noteikti valsts mērķi energoresursu un enerģijas nodrošināšanā un attīstīts konkurētspējīgs enerģijas tirgus.

Tiek realizēti infrastruktūras projekti enerģētikas jomā, kas veicina vietējo ražotāju konkurētspēju un piegāžu drošību.

Par enerģijas tirgus attīstības pamatu tiek uzskatīta tirgus integrācija un ierobežojumu atcelšana.

Tiek veicināta konkurence starp lielākajiem enerģētikas tīkliem (elektrība, dabas gāze, apkure) un uzlabota savienojamība ar ES enerģētikas tīkliem.

Tiek veikti energoefektivitātes (siltuma zuduma mazināšanas) pasākumi, kas samazina iedzīvotāju izdevumus par mājokļa uzturēšanu.

Par galveno enerģētikas politikas virzienu tiek noteikta energoefektivitāte, t.i. enerģijas, t.sk. dabasgāzes patēriņa relatīva samazināšana.

Tiek realizēta visaptveroša ēku siltināšanas ilgtermiņa programma, kas ne tikai mazina energoresursu patēriņu, bet veicina arī jaunu ražošanas nozaru attīstību Latvijā. Aptuvenas aplēses liecina, ka visaptveroša ēku siltināšanas programma būtu realizējama 10 gadu laikā, ieguldot ap 3 - 3,5 miljardiem latu (sīkāk).

Tiek veidota atsevišķa institūcija šīs programmas koordinācijai, tiesiskā regulējuma sakārtošanai, finansējuma piesaistei, sadarbībai ar pašvaldībām, iedzīvotāju izglītošanai.

Tiek izstrādāta jaunbūvju arhitektoniskā risinājuma un inženiersistēmu energoefektīvas projektēšanas metodika.

Tiek attīstīta tehnoloģiski modernu siltumizolācijas materiālu ražošana un attīstīts siltināšanas tehnoloģiskais know how līdz līmenim, kas ļautu šīs zināšanas vēlāk eksportēt (Krievija, Baltkrievija u.c.).

Tiek ieviesti labas prakses elementi arhitektūrā un samazināti energopatēriņi jaunbūvējamām un renovējamām ēkām. Latvija pilnībā pāriet uz jauniem būvpaņēmieniem, tiek stimulēta tiem nepieciešamās inženiertehniskā bāze un veicināta jauno tehnoloģiju ieviešana.

Tiek ierobežoti pārlieku aktīvie ierēdņu centieni sīki reglamentēt energoefektivitātes procesu un tehnoloģiskos risinājumus.

Likumdošanā tiek noteikti stimuli enerģijas ražotāju atbalstam un enerģijas patērētāju motivēšanai taupīt energoresursus.

Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem paredzētie ES fondu līdzekļi tiek nodoti vienas ministrijas pārziņā (apvienotas šobrīd trijās ministrijās administrētās finanšu programmas un sadrumstalotie cilvēku resursi). Rezultātā tiek būtiski paātrināts ēku siltināšanas process un savu laiku nokalpojušo siltumtrašu nomaiņa, kā arī radīts darbs ievērojamai daļai celtniecībā un ar to saistās nozarēs nodarbinātajiem.

Ēku siltināšanas procesa praktisko realizāciju konkursa kārtībā iespējams uzdot vienai vai vairākām privātām struktūrām. Tiek noteiktas atbilstošas kvalifikācijas prasības potenciālajiem celtniekiem, atsakoties no zemākās cenas principa (mazākā cena gandrīz vienmēr nozīmē zemāku kvalitāti un energoefektivitāti).

Tiek stimulēta ēku iedzīvotāju apvienību un ēku apsaimniekotāju ieinteresētība ēku energoefektivitātes rādītāju paaugstināšanā, nosakot viņu atbildību par sliktiem ēku energoefektivitātes rādītājiem vai piemērojot nodokļu atvieglojumus par veiktajiem energoefektivitātes uzlabojumiem.

Tiek stimulēta arī jaunu energoefektīvu ēku un pat atsevišķu energoefektīvu mikrorajonu pilotprojektu būvniecība, paredzot to kā prioritāti teritorijas attīstības plānošanā.

Tiek sekmēta banku ieinteresētība energoefektīvas būvniecības pasākumu finansēšanā.

Ar publiskā sektora priekšzīmi ēku energoefektivitātes uzlabošanā, ar efektīviem regulatīviem (piemēram, energoauditi) un finanšu atbalsta mehānismiem, tiešais patērētājs tiek stimulēts energoefektivitātes pasākumiem.

Maksimāli tiek nodrošināta atjaunojamo resursu izmantošana un jaunu tehnoloģiju ieviešana AER jomā, sabalansējot to ar izmaksām par enerģiju gala lietotājiem.

Tiek izmantoti Latvijas bagātie dabas resursi elektroenerģijas ražošanai un samazināts elektroenerģijas iepirkums no ārzemēm.

Tiek izvērtēts Daugavpils HES celtniecības atjaunošanas lietderīgums, jo šajā projektā jau daudz līdzekļu ieguldīts un pēc būtības dabai nemaz tik lieli zaudējumi netiktu nodarīti (daļēji ciestu vienīgi Daugavas līkumi).

Tiek domāts par mazu un pat ļoti mazu HES būvēšanu, kas var būt noderīgi. Upēs un upītēs, kur nevar būvēt aizsprostus, var izmantot ūdens tecējumu (straumi). Piesaistot zinātniekus straumes izmantošanas izpētei, paveras plašas perspektīvas, jo salīdzinoši tieši mājsaimniecību sektorā Latvijas enerģijas patēriņš ir apmēram par 10% augstāks par vidējo patēriņu ES valstīs.

Atjaunojot mazos HES, vienlaicīgi tiek sakārtota apkārtējā vide un tiek attīstīti alternatīvās enerģijas ražošanas veidi. Mazie enerģijas ražotāji tiek apvienoti ķēdēs, veidojot kopējus tīklus un katrs saražotais enerģijas kilovats dod savu artavu Latvijai. Šī ir līdz galam neizpētīta, brīva niša, kura varētu tikt izmantota zinātnieku pozitīva atzinuma gadījumā.

Tiek radīta likumdošanas bāze, kas veicina vēja un saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai mājsaimniecību pašpatēriņam. Tā kā šo ierīču uzstādīšana prasa ievērojamus līdzekļus, rezultātā palielinās īpašuma vērtība. Lai daļēji kompensētu īpašnieka ieguldījumus procentuāli no saražotās elektroenerģijas, tiek samazināts īpašuma nodoklis.

Pašvaldībām neieņemtā nodokļa daļa tiek kompensēta no oglekļa dioksīda emisijas samazinājuma kvotas līdzekļiem.

Saražotās elektroenerģijas uzskaitei visu saimniecību elektrību ražojošās iekārtas tiek pieslēgtas elektropārvades tīkliem, uzstādot divpusējos skaitītājus.

Enerģijas lietotājiem tiek nodrošināta stabila un droša enerģijas pieejamība un aizsargātas patērētāju intereses.

Tiek dažādoti enerģijas piegādes veidi, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, cenu faktoru gala patērētājiem, izmaksu faktoru ražotājiem un nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi elektroenerģijas ražošanā.

Tiek nodrošināts atvērta tirgus princips, kas visiem patērētājiem ļauj izvēlēties piegādātājus un visiem piegādātājiem - veikt piegādes patērētājiem, tādējādi veicinot brīvu preču apriti, pakalpojumu sniegšanu un uzņēmējdarbības attīstību.

Tiek veidotas naftas produktu drošības rezerves.

Tiek nodrošināta informācijas pieejamība par enerģijas avotiem elektroenerģijas ražošanai un par to ietekmi uz vidi.

Enerģētikas nozares attīstība un enerģijas tirgus iespējas tiek risinātas kopīgi Baltijas reģiona ietvaros.

Tiek veikti pasākumi atmosfēras piesārņošanas ar dažāda veida izmešiem novēršanai, lai nodrošinātu cilvēku labsajūtai un veselībai nepieciešamo gaisa kvalitāti.

Problēmu risinājumi un reformas:

  • Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes būtiska paaugstināšana.
  • Uzņēmumu iekšējo siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšana.
  • Koģenerācijas elektrostaciju attīstība, t.sk. izmantojot atjaunojamos energoresursus.
  • Valsts iejaukšanās tiek samazināta tiktāl, cik tas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības intereses un labklājību, noturīgu attīstību, patērētāju aizsardzību, kā arī ekonomisko un sociālo kohēziju.
  • Tiek realizēta izkliedētās un nepastāvīgās atjaunojamās enerģijas akumulācija.
  • Tiek mazināti un novērsti Enerģētiskās drošības riski (atkarība no viena energoresursu piegādātāja, atkarība no viena importējama energoresursa, augošs siltuma un elektroenerģijas patēriņš, enerģijas bāzes jaudu trūkums vai nepietiekamība, ierobežota konkurence enerģijas tirgū), nodrošināts energoapgādes drošums un vides aizsardzība.


Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Enerģētika

Lauksaimniecība

Valdības deklarācijas projekts

Lauksaimniecība Latvijas lauksaimniecība ir tradicionāla un ļoti konkurētspējīga tautsaimniecības nozare, kas jau šobrīd dod iespēju daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nopelnīt Latvijas laukos un apdzīvot visu mūsu zemi, kā arī veido ievērojamu daļu mūsu kopprodukta. Tas ir sasniegts par spīti tam, ka Latvijas politiķiem nav izdevies panākt mūsu zemniekiem līdzvērtīgus nosacījumus darbībai Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tomēr nākotne būs tām Latvijas lauku saimniecībām, kas būs vēl efektīvākas un modernākas. Valsts var palīdzēt katram Latvijas zemniekam jau pieejamā finansējuma ietvaros, īstenojot mūsu piedāvātu, pārdomātu kompleksu pieeju efektivitātes kāpināšanai Latvijas lauksaimniecībā:

Ar ES fondu palīdzību veicināt Latvijas lauku saimniecību konsolidāciju efektīvā kooperācijā, lai nodrošinās nepieciešamo specializāciju Latvijas laukos;

Mērķtiecīgi ieguldīt naudu lauksaimniecības tehnikas iegādē, ar nolūku veidot plašu kompetenci par šīs tehnikas maksimāli efektīvu izmantošanu – paredzēt pienākumu tehnikas, kas iegādāta ar ES līdzfinansējumu, jaunajiem īpašniekiem pirms tam teicamā līmenī apgūt tās izmantošanas iespējas un nodrošināt iespēju izmantot šo tehniku jauno speciālistu apmācībai;

Pārveidot lauksaimniecības izglītības sistēmu, lielāku lomu, atbildību un tiesības dodot tieši lauksaimnieku organizācijām, vienlaikus pieprasot, lai šīs organizācijas garantē darbu vismaz 50% lauksaimniecības jauno speciālistu;

Īstenot pārdomātu Latvijas ceļu programmu, kas efektīvi piesaistīs privātā sektora līdzekļus ātrai Latvijas ceļu tīkla atjaunošanai. Savietot ES fondu un privātos līdzekļus, lai nodrošinātu lauksaimniecības ražotāju iespēju izmantot labā stāvoklī esošus publiskos ceļus savai saimnieciskajai darbībai.

Nozīmīgs neizmantots resurss Latvijas ekonomikā ir nepietiekoši efektīvi izmantota lauksaimniecības zeme. Latvija neizmanto 7% no savas teritorijas, kam nav nozīmīgu saimnieciskās darbības ierobežojumu, nekādai saimnieciskai darbībai. Vienlaikus daļa lauksaimniecības zemes tiek izmantota neilgtspējīgi, noplicinot šo resursu. Lai to izmainītu, nepieciešams:

Jāpārtrauc lauksaimniecības zemes noplicināšana – jānodrošina pilnvērtīga augseka, atbalstot sakņaugu audzēšana; jāveic radikāli uzlabojumi meliorācijas sistēmu pārvaldībā un attīstībā; ar fondu palīdzību jāatbalsta zemes kvalitātes uzlabošanas darbības, piemēram, kaļķošana;

Jāievieš efektīvs Latvijas zemes fonds, kas panāktu ātru un radikālu efektīvi izmantotas lauksaimniecības zemes īpatsvara pieaugumu. Vienlaikus ar nodokļu palīdzību efektīvāk jāstimulē lauksaimniecības zemes izmantošana, ievērojami samazinot nekustamā īpašuma nodokli efektīvi apsaimniekotai zemei un ievērojami to palielinot zemei, kas netiek apstrādāta.

Lauksaimniecības nozares tālākā izaugsme galvenokārt jānotiek uz pievienotās vērtības pieauguma Latvijas laukos pamata. Mūsu piedāvājums paredz šādus soļus:

Izmantojot Ražošanas attīstības fondu, ņemot vērā iespēju no 2015. gada Latvijai atkal ražot cukuru ES Vienotajam tirgum, atjaunot cukurrūpniecības nozari Latvijā, palīdzot Latvijas uzņēmējiem izveidot vienu, modernu un ES tirgū konkurētspējīgu cukura ražotni;

Izmantojot Ražošanas attīstības fondu un ES fondu līdzekļus, nodrošināt iespēju Latvijā ražoto lauksaimniecības produkciju (piens, graudi, rapsis, gaļa u.c.) pārstrādāt Latvijā, palīdzot Latvijas uzņēmējiem izveidot nepieciešamās ražotnes vai paplašināt esošo ražotņu jaudas;

Īpašu ES fondu atbalstu piešķirt lauksaimnieku kooperācijai, kas nodrošina tieši mazo ražotāju produkcijas nokļuvi piegādes vai pārstrādes ķēdēs;

Ar ES fondu un citu instrumentu palīdzību nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības ražotāju konsolidāciju efektīvā kooperācijā, kas nodrošinātu šīs produkcijas nokļuvi līdz patērētājiem ne tikai Latvijā, bet citviet pasaulē, ievērojami kāpinot Latvijas zemnieku ienākumus.


Lauki un lauksaimniecība kopš seniem laikiem ir bijuši Latvijas valsts turības un stabilitātes pamats.

Lauki vienmēr ir nodrošinājuši darbu, stabilus ienākumus un lauku apdzīvotību - pietiekamu dzimstību un iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Lauki ir Latvijas spogulis, kurā redzam tautas darba tikumu un saimnieciskumu.

Latvijas vērtība ir stabilas lauku kopienas.

Dažāda lieluma un dažādu nozaru uzņēmumiem un saimniecībām Latvijas laukos nākotnē ir jākļūst par nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu un jāpalīdz veidot harmonisku lauku vidi.

Iedzīvotāju aiziešana no laukiem ir bīstama tendence, jo tā var izrādīties neatgriezeniska, novedot Latvijas laukus pie pamestības, aizaugušām platībām un tautas uzkrāto vērtību iznīcināšanas.

Latvijā investīciju atbalsts kļūst par vienu no būtiskākajiem atbalsta veidiem lauksaimniecībā.

Vienlaikus tiek izslēgta iespēja investīciju atbalstam negatīvi ietekmēt konkurenci, tajā skaitā, netiek pieļauts, ka ievērojami sliktākā stāvoklī tiktu nostādīti uzņēmēji, kuri šādu atbalstu nav saņēmuši.

Lauku zemes izmantošanas principi

Tiek stimulēta lauksaimniecības zemju kā būtiska kapitāla resursa izmantošana.

Tiek diferencēts nekustamā īpašuma nodokļa apmērs atbilstoši zemes lietošanas mērķim (lauksaimniecībā izmantotām zemēm tas ir salīdzinoši zemāks).

Tiek attīstīti galvenie investīciju pasākumi privātos uzņēmumos kā atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmumu radīšanai un attīstībai (t.sk. ar lauksaimniecību nesaistītas darbības) un lauku saimniecību modernizācija.

Līdzekļi lauku saimniecību modernizācijai tiek novirzīti arī tā sauktajās neproduktīvajās investīcijās, kuras nav tieši saistītas ar peļņas gūšanu, bet gan ar ieguldījumiem darba drošības uzlabošanā, dzīvnieku labturībā, vides aizsardzībā. Līdz ar to tas nerada tik lielas priekšrocības atbalsta saņēmējiem peļņas iespēju ziņā, bet rada lielāku labumu sabiedrībai kopumā. (Pēc Zviedrijas parauga).

Tiek veicināta lauksaimniecības zemju konsolidācija, lai veidotu stipras un lielas saimniecības.

Tiek atbalstīta zemnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanās ar mērķi veicināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu, aizsargāt vietējo ražotāju un, nostiprinot kooperatīvu konkurētspēju, palīdzēt tiem apgūt ārējos tirgus.

Īpaša uzmanību tiek veltīta salīdzinoši mazāko saimniecisko vienību piesaistei kooperācijas sistēmai vai arī tiek veidota mazo lauku saimniecību kooperācija un sadarbība.

Tiek nodrošināts atbalsts kooperatīviem, kuri ieinteresēti iesaistīties jaunas produkcijas ražošanā.

Kooperatīvi tiek vertikāli integrēti ar vietējiem pārstrādes uzņēmumiem ar mērķi ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

Zemnieki tiek atbalstīti ražas audzēšanā un realizēšanā.

Tiek ieviesti vienādi noteikumi subsīdiju saņemšanā par saražotās produkcijas vienību.

Tiek veicināta maksimāla lauksaimniecības zemes sakopšana un apsaimniekošana ilgtermiņā.

Tiek īpaši atbalstīta starptautiskajā tirgū kvalitatīvas un konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošana.

Tiek izveidota “Zemes banka” - sistēma kā brīvprātīgi (ar motivācijas palīdzību) zemju īpašniekiem ir iespēja nodot par atlīdzību savā īpašumā esošu zemi uz noteiktu laiku pašvaldībai, kas tālāk iznomā platības personām, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.

Tiek radīts Valsts fonds Latvijas zemes iegādei.

Briselē tiek panākti nosacījumi, lai platību maksājumus būtu iespējams saņemt arī par to zemi, kurā tiek atjaunota lauksaimniecības produktu ražošana.

Latvijas lauksaimniecības politika tiek risināta, ievērojot nacionālās intereses un akli nepiekāpjoties ES kopējām lauksaimniecības reformām.

Tiek panākts, ka ES lauksaimniecības politika apmierina arī Latvijas sabiedrības intereses.

Tiek novērsti administratīvi birokrātiskie šķēršļi ES maksājumu saņemšanai Latvijas zemniekiem.

Tiek piešķirts finansējums lauksaimniecības studentu stipendijām.

Tiek veidotas profesionālās izglītības iestādes lauksaimniecības specialitāšu apgūšanai visā Latvijas teritorijā.

Tiek veidota cieša sadarbība ar lauku uzņēmējiem, lai nodrošinātu studentiem iespēju mācību procesā apgūt praktiskās iemaņas.

Tiek plānoti finanšu resursi nozarē strādājošo darbinieku un speciālistu zināšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai.

Tiek izmantoti Latvijas lauksaimniecības produktu ražošanai pateicīgie resursi (salīdzinoši nepiesārņotā vide) un saudzējošas lauksaimniecības metodes, lai ražotu augstvērtīgus un tirgū konkurētspējīgus lauksaimniecības produktus.

Tiek veicināta uzņēmējdarbība lauku reģionos, attīstīta kvalitatīva transporta un komunikāciju infrastruktūra un publisko pakalpojumu pieejamība laukos.

Tiek investēti līdzekļi, lai veicinātu lauku iedzīvotāju mobilitāti ar ceļu infrastruktūras attīstību un racionalizētu ceļu tīkla plānošanu, apsaimniekošanu, uzlabošanu un jaunu ceļu būvniecību.

Tiek panākta zemkopības nozares izaugsme un konkurētspēja lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivjsaimniecības un pārtikas produkcijas ražošanā.

Tiek dažādota lauku ekonomika un atbalstīta jaunu uzņēmumu radīšana lauku teritorijās, kas saistīti ar lauku tūrismu, amatniecību, bioloģisko lauksaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi un būvmateriālu ražošanu, transporta, kā arī citu pakalpojumu uzņēmumu attīstību lauku teritorijās.

Tiek attīstīta biškopība kā viena no Latvijas lauksaimniecības prioritātēm, ņemot vērā, ka biškopība Latvijā bez valsts atbalsta un subsīdijām ir piedzīvojusi 200% izaugsmi pēdējo 10 gadu laikā.

Tiek panākta tehnoloģiskā modernizācija lauksaimniecības un tās pārstrādes produktu ražošanas uzņēmumos lauksaimniecībā un pārtikas industrijā.

Tiek veicināta lauksaimniecības resursu izmantošana enerģētikā.

Tiek izvērtēta iespēja atjaunot vismaz vienu cukurfabriku Latvijā. Paši spējam saražot cukuru, nevajag to importēt, tiek risināts nodarbinātības jautājums laukos, apstrādātas šobrīd neapkoptās piemājas lauksaimniecības zemju platības, lauku iedzīvotājiem radīta iespēja nopelnīt, kā arī nodrošināta pareiza augu seka apstrādājamās zemes platībās.

Tiek attīstītas kooperatīvās lauksaimniecības produktu pārstrādes saimniecības.

Tiek attīstīta blakus pārstrādes produktu racionāla izmantošana (to šobrīd nevar atļauties viens zemnieks, lauksaimnieks, piemājas zemju īpašnieks).

Tiek izveidots atbalsta mehānisms pārmaiņu risinājumu izstrādei arī tām lauku saimniecībām, kas pašlaik nespēj gūt pietiekamus ienākumus no sava nelielā darbības apjoma.

Tiek vienkāršota finanšu līdzekļu saņemšana lauksaimnieciskās ražošanas procesu attīstībai. 
 Tiek veicināts atbalsts jaunu lauku saimniecību izaugsmei un attīstībai, atbalstot gan esošo mazo saimniecību izaugsmes iespējas, gan iesaistot jaunos saimniekus biznesā.

Lauki tiek uztverti kā neatņemama Latvijas teritorijas daļa.

Latvija kļūst turīga līdz ar nabadzīgo lauku teritoriju attīstību.

Latvijas lauku attīstība tiek plānota kopā ar visas Latvijas teritorijas ilgtermiņa attīstību.

Visā Latvijas lauku teritorijā tiek attīstītas jaunas darbavietas, kas ne obligāti ir tieši saistītas ar lauksaimniecību.

Tiek veicināta lauksaimniecības produkcijas vietējā pārdošana un atbalstīti Latvijas lauksaimnieki eksporta tirgos.


Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Zeme

Tūrisms

Tūrisms un rekreācija tiek izvirzīta kā viena no prioritārām un konkurētspējīgām tautsaimniecības nozarēm, kas nodrošinās Latvijas tūrisma resursu efektīvu izmantošanu. Tiek attīstīta un sabiedrībā sakņojas apziņa, ka Latvijas daba, kultūra un vēstures pieminekļi ir valdzinoša un intriģējoša vērtība. Tiek apzināti un izvērtēti Latvijas dabas un kultūrvēsturiskie resursi.

Tiek veikta vienota teritoriāli funkcionālā zonēšana, aptverot visas ar tūrismu saistītās nozares.

Tiek izstrādāts Latvijas rekreācijas un tūrisma modelis un ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas tiek skatīta Eiropas kontekstā.

Tiek izmantotas visas potenciālās iespējas, lai Latvija tuvāko 10 gadu laikā nokļūtu Eiropas tūrisma lielvalstu TOP 10.

Tiek turpināta pārrobežu sadarbība starp Igauniju, Latviju un Krieviju tūrisma projektos (līdzīgi tūrisma projektam " Hanzas ceļš" jeb "Via Hanseatica" u.c.) .

Meža nozare

Valdības deklarācijas projekts

Mežsaimniecība

Mežsaimniecība un kokapstrāde ir Latvijas tautsaimniecības prioritārās nozares. Valstij ir jārūpējas par to, lai šīs nozares arī ilglaicīgi dotu nozīmīgu pienesumu Latvijas ekonomikai un labklājībai. Lai to panāktu:

Noteiksim pienākumu mežu īpašniekiem atjaunot izcirstos mežus ar saimnieciski vērtīgo sugu kokiem, lai saglabātu Latvijas mežu daudzveidību un to ilgtermiņa ekonomisko vērtību.

Mainīsim būvnormatīvus, lai pieļautu plašāku kokmateriālu izmantošanu būvniecībā Latvijā. Noteiksim pienākumu valsts un pašvaldību pasūtījumos būvkonstrukcijās un būvmateriālos plašāk izmantot vietējos kokmateriālus.

Noteiksim taisnīgas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežu teritorijā, lai aizsargātu unikālo Latvijas meža dabu.

Noteiksim skaidru un ilglaicīgu īpatsvaru, kāds mežu teritorijā tiek noteikts dabas liegumiem – ne vairāk kā 15% no meža teritorijas.

Ieviesīsim kapitāla investīciju atbalsta programmu mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumiem Ražošanas attīstības fonda ietvaros. Mērķis ir desmit gadu laikā sasniegt atdevi no viena kubikmetra koksnes, kas līdzinās atdevei Ziemeļvalstīs.

Izveidosim efektīvu mežzinātnes un mežsaimniecības izglītības finansēšanas modeli, kurā meža nozare nosaka finansējuma virzienus, bet rezultāti tiek mērīti pēc izstrādātām jaunām tehnoloģijām un produktiem un sagatavotajiem speciālistiem.

Nodrošināsim mežsaimniecības attīstībai nepieciešamo valsts pārvaldes darbu:

Panāksim, ka visa mežsaimnieka komunikācija ar Valsts meža dienestu (arī VMD atļauju izsniegšana) notiek tikai elektroniskas sistēmas ietvaros.

Nodrošināsim, ka vides un dabas aizsardzības iestāžu darbs būs koordinēts ar Valsts meža dienestu un gala lēmums par darbībām mežā tiks pieņemts vienā iestādē (viena kontaktpunkta princips).

Izveidosim nodokļu politikas modeli, kas atvalsta efektīvu mežsaimniecības nozares darbību:

Ieviesīsim reverso pievienotās vērtības nodokļa skaidām un šķeldai, lai novērstu negodprātīgu konkurenci, izmantojot nodokļu apiešanas shēmas.

Ieviesīsim „bezakcīzes” režīmu dīzeļdegvielai mežizstrādes kailcirtēs izmantotajai tehnikai 80 litru apjomā par katru izcirsto hektāru meža.


Sabiedrībā tiek radīta izpratne, ka meži ir Latvijas nacionālā bagātība, ko apsaimnieko, saglabā un vairo, lai nodrošinātu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības un attīstības iespējas.

Tiek veidota saudzīga attiekme pret meža vidi.

Sabiedrība tiek iesaistīta dažādos meža vides projektos (Meža dienas, meža sakopšanas un mežu stādīšanas talkas), diskusijās utt.

Mežsaimniecības nozarē tiek iesaistīts konkurētspējīgs, augsti kvalificēts un profesionāls personāls un jaunākās tehnoloģijas.

Nozares vadīšana tiek uzticēta atbildīgiem un godprātīgiem savas profesijas speciālistiem, kuriem piemīt labas vadītāja prasmes.

Meža zemju apsaimniekošana, pārvaldīšana un izmantošana tiek veikta, ievērojot meža atjaunošanās spēju un dzīvotspēju, nepieciešamību saglabāt bioloģisko daudzveidību un paaugstināt nozares produktivitāti.

Tiek skaidri formulēti meža nozares attīstības ilgtermiņa stratēģiskie mērķi, noteikti riski, kuri apdraud mērķu sasniegšanu un iespējamie pasākumi to novēršanai.

Tiek veicināta tirgus ekonomikas un brīvās konkurences attīstība meža nozarē, veidojot atbilstošu tiesību aktu sistēmu.

Tiek saprātīgi un mērķtiecīgi administrēts Eiropas finansējums mežsaimniecības nozarei.

Tiek atbalstīta valsts un privātā partnerība meža nozarē.

Tiek izmantots Latvijas mežrūpniecības attīstības potenciāls, nodrošināta meža nozares produkcijas konkurētspēja, eksportspēja un atbilstība klienta prasībām.

Meža izmantošanas principi tiek valstiski regulēti, bet mežsaimniecības nozares administrēšana tiek vienkāršota, un normatīvais regulējums tiek samazināts līdz nepieciešamajam minimumam.

Meža nozare tiek pārveidota no tradicionālas ražošanas nozares ar samērā zemu atalgojumu un tehnoloģisko līmeni par tehnoloģiski augsti attīstītu tautsaimniecības nozari.

Meža nozarei tiek piesaistītas investīcijas un zinātne.

Tiek veicināta mežrūpniecības tālākapstrādes un blakusproduktu ražošanas jaudu attīstība, nozares vadība un loģistika tiek risināta kompleksi.

Tiek veicināta koksnes biomasas izmantošana enerģētikā.

Tiek sabalansēta meža vērtības palielināšana un peļņas iespēju plānošana.

Tiek saprātīgi plānots optimālais ciršanas apjoms, kas nodrošina rūpniecības vajadzības.

Tiek nodrošināta izcirtumu savlaicīga atjaunošana un jaunā meža kopšana.

Mežaudžu struktūrai, izvietojumam telpā un ciršu platībām jābūt tādām, kas sekmē kvalitatīvu meža atjaunošanos.

Lai nodrošinātu maksimālu krājas un vērtības pieaugumu un daudzveidību, tiek veidota vienmērīga sugu un vecuma struktūra.

Plānojot un domājot par meža ciršanu, vienlaicīgi un galvenokārt tiek domāts, ar cik kvalitatīvu stādmateriālu meži tiks atjaunoti, kādas kvalitātes mežaudze tā rezultātā tiks iegūta.

Lauksaimniecībā neizmantotā zeme tiek apmežota, tādējādi palielinot meža atjaunošanas iespējas.

Tiek grozīta likumdošana (Iepirkumu likums), lai palielinātu vietējo kokapstrādes ražotāju uzņēmumu iespējas piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos un sekmīgāk iesaistīties iekšējā tirgū.

Tiek nodrošināti maksimāli izdevīgi mežizstrādes apstākļi - atbilstošs ceļu tīklojums un audžu izvietojums.

Tiek pilnveidota prakse, kas ļauj ceļu būvniecībā izmantot valsts zemi (izcērt valsts mežu, izrok smilti un pēc tam atjauno mežu). Zaudējums daži gadi bet ieguvums - par tiem pašiem izcenojumiem vairāk jaunu ceļu.

Kokrūpniecības nozare tiek orientēta uz ekoefektīvu un videi draudzīgu ražošanu.

Tiek uzlabots meža aizsardzības un apsardzības darbs. Šobrīd meža aizsardzībai un apsardzībai netiek pievērsta pietiekama uzmanība, kaut arī šo nozaru mazspējība var radīt lielus zaudējumus tautsaimniecībai kopumā.

Maksimāli tiek nodrošināta faunas un floras aizsardzība un sugu pastāvēšana.

Tiek izvērtēta ekonomiski ļoti sarežģītā, milzīgā apjoma dabas liegumu, dabas parku un rezervātu uzturēšana, kas sevi līdz šim nav attaisnojusi. Tos uzturēt atbilstošā līmenī ir dārgi un grūti, sabiedrības kopējais ieguvums ir ļoti diskutējams.

Tiek nodrošināta rekreācijas resursu pieejamība un izveidota atbilstoša infrastruktūra.

Tiek attīstītas aktīvas atpūtas iespējas mežos, izveidotas bezmaksas atpūtas vietas, popularizēts aktīvs dzīvesveids.

Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Meži


Plašāk par tautsaimniecības nozarēm un apakšnozarēm, papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Tautsaimniecība

Nodarbinātība

Valsts ekonomiskā attīstība ir mūsu atbilde nodarbinātībai.

Nodarbinātība lielā mērā būs atkarīga no mūsu spējas radīt valsts ekonomisko izaugsmi.

Tiks sakārtots resursu kvalitātes jautājums:

• Izglītības un valsts nodarbinātības struktūras tiek sabalansētas. Tiek koordinēta Izgglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas sadarbība ikdienā. Tiek novērstas dažādu institūciju atsevišķās intereses un dažādu, savstarpēji nesaistītu koncepciju un datu bāzu veidošana utt.

• Premjera vadībā darbojas no ministrijām neatkarīgs nozares eksperts, kurš izvērtē ministriju darbību, formulē konkrētus valdības uzdevumus un seko līdzi to izpildei.

• Tiek veidota vienota politika kvalitatīvu tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanai.

• Jaunieši tiek sagatavoti darba dzīvei sākotnējā izglītības posmā (apgūst praktiskas iemaņas, iziet praksi atbilstošas nozares uzņēmumos utt.).

• Tiek samazināts laiks, kuru cilvēks pavada darba meklējumos kā bezdarbnieks (šajā procesā tiek ieguldīti lieli līdzekļi, lai atgrieztu viņu normālā darba dzīvē, maksājot pabalstus, stipendijas, apmaksājot apmācības).

• Tiek ieviesta sistēma, kas nodrošinās iespēju pieaugušajiem (nodarbinātajiem) regulāri pilnveidot savu kvalifikāciju, nevis gaidīt, kad strādājošie kļūst par bezdarbniekiem un tad tos pārkvalificēt.

• Tiek paaugstināts vidējās profesionālās kvalifikācijas darbaspēka īpatsvars.

• Tiek samazināts mazkvalificēta darbaspēka īpatsvars.

• Tiek izveidota vienota informācijas datu bāze, kas sasaista visus datus par iegūto izglītību (visu veidu un visu pakāpju)un VID datu bāzi par nodarbinātību.

• Tiek izveidots vienota Monitoringa sistēma, kas sniedz iespēju iegūt objektīvus datus par dažādo izglītības iestāžu darbības rezultātiem un dati tiek izmantoti sektorpolitikas plānošanā (iespējams jebkurā brīdi konstatēt, cik absolventi strādā specialitātē, noteikt izglītības kopsakarību ar vidējo atalgojumu attiecīgajā profesiju grupā, studiju apvienošanu ar darbu, konstatēt ilglaicīgus bezdarbniekus-kursantus u.tml.) Līdzīga sistēma darbojas Lietuvā.

Monitoringa sistēmas ieviešana palielinās jauniešu darba iespējas.

Nodarbinātība tiek risināta, atbalstot uzņēmējdarbību valsts un pašvaldību līmenī.

Tiek veidota sadarbība ar nozaru darba devējiem, lai augstskolu, profesionāli tehnisko skolu studentiem un pārkvalifikācijas kursu beidzējiem nodrošinātu prakses un darba iespējas.

Tiek izveidota atbildīgas sadarbības sistēma ar ar darba tirgu (nozarēm), kam jānodrošina izglītības, tai skaitā augstākās izglītības atbilstība reālajām darba tirgus vajadzībām.

Tiek formulēts valsts pasūtījums izglītības sistēmai.

Augstākajās un profesionālajās mācību iestādēs speciālisti tiek sagatavoti, stingri ievērojot nākotnes pieprasījumu darba tirgū.

Tiek nodrošināta Nozaru eksperta padomju (NEP) darbība un attīstība un noteikta institūcija, kas koordinē NEP darbību. Likumdošanā tiek noteiktas (NEP) tiesības un pienākumi.

Tiek palielināta iedzīvotāju motivācija iesaistīties darba tirgū.

Tiek novērsta jauniešu bezdarba problēma tuvāko piecu gadu laikā (Latvijā ir viens no augstākajiem ilgtermiņa jauniešu bezdarba līmeņiem ES - ap 30%).

Tiek atbalstīti pasākumi, kas veicina darba vietu izveidi. Atbalsts darba vietu radīšanai un darbaspēka sadalei tiek koncentrēts uz ilgtspējīgiem pasākumiem, augošām nozarēm un uzņēmumiem, jo īpaši MVU vidū.

Efektīvi tiek izmantotas subsīdijas (piemēram Eiropas Sociālā fonda finansējums), kas paredzētas darba spēka atbalsta pasākumiem.

Tiek izmantots svarīgāko nozaru (piemēram, “zaļās” ekonomikas, IT, veselības un aprūpes nozares, lauksaimnieciskās ražošanas) potenciāls jaunu darba vietu radīšanai.

Pakāpeniski tiek atjaunota darba tirgus dinamika.

Tiek sniegta konkrēta palīdzība darba ņēmējiem, kuri maina darbu vai vēlas atgriezties darbā.

Nodarbinātības jautājumi tiek risināti profesionāli un ievērojot individuālu pieeju katram darba ņēmējam.

Tiek uzlaboti nodarbinātības pasākumi pašvaldībās.

Tiek paredzēti atbalsta pasākumi mazāk aizsargātām grupām, piemēram, jauniešiem, sievietēm, mazkvalificētiem, gados vecākiem darbiniekiem


Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Darbs

Nodokļi un finanses

Valdības deklarācijas projekts

Nodokļu politika

Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais izaicinājums tuvākajos gados būs nepieciešamība strauji palielināt darba ražīgumu. Konkurētspējīgākajā ekonomikas daļā – tajās ražošanas un pakalpojumu nozarēs, kuras pārdod preces un pakalpojumus citās valstīs – darba ražīgums salīdzinājumā ar attīstītākajām Eiropas Savienības valstīm atpaliek 4-6 reizes. Lai panāktu produktīvāku ekonomiku, valstij ir jāatbalsta ikkatra uzņēmēja lēmums investēt Latvijā – iegādāties produktīvākas iekārtas, izglītot darbiniekus un ieguldīt jaunu preču un pakalpojumu izstrādē. Šim nolūkam mēs atbalstīsim šādas izmaiņas nodokļu politikā:

Ieviesīsim 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi reinvestētajai peļņai;

Pārskatīsim iekārtu amortizācijas normas likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, paplašinot paātrināti amortizējamo iekārtu loku un ļaujot brīvāk pārnest amortizācijas atskaitījumus dažādu gadu ietvaros;

Ievērojami paplašināsim iespējas uzņēmuma attaisnotajos izdevumos ieskaitīt izdevumus darbinieku apmācībai un izglītībai;

Paplašināsim iespēju piemērot paaugstināto koeficientu 3 izdevumiem, kas saistīti ar izdevumiem pētniecībai un attīstībai, piemērojot šo iespēju visiem OECD Frascati rokasgrāmatā minētajām zinātnes, pētniecības un attīstības izdevumu kategorijām.

Latvijai nodokļu ziņā ir jābūt konkurētspējīgākai nekā mūsu galvenajiem konkurentiem Eiropas Savienībā (pirmkārt – Baltijas valstīm, bet arī citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm), lai Latviju izvēlētos kā zemi, kurā izdevīgi veikt investīcijas un veidot labi apmaksātas darba vietas. Īpaši svarīgi tas ir tieši vietējam uzņēmējam, kura konkurētspēja pasaules tirgos veidosies tikai tad, ja Latvija pati būs konkurētspējīga. Lai to sasniegtu:

Četru gadu laikā samazināsim darbaspēka nodokļu likmes par 9%. Samazinājumu veiksim gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Samazinājumu veiksim, ievērojot gan pašvaldību budžeta vajadzības, gan nepieciešamību sabalansēt sociālā budžeta izdevumus ar ienākumiem. Novirzīsim visus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumus pašvaldību budžetos, nodrošinot stabilu ienākuma bāzi pašvaldībām;

Atcelsim nepārdomāti ieviesto ostu nodokli – tā vietā izmantosim brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbības režīmu, lai izvirzītu konkrētus sasniedzamos uzdevumus šīm teritorijām, kas nodrošinātu augsti efektīvas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā (un nodrošinātu nesalīdzināmi lielākus ienākumus valsts budžetā, nekā dīvainais ostu nodoklis).

Latvijas iedzīvotāju saimnieciskā aktivitāte ir ievērojami zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Valstij jāatbalsta ikviena jauna uzņēmuma veidošanās – tikai tā ir iespējams izveidot dinamisku, aktīvu ekonomiku, kas ir gatava jebkuram izaicinājumam. Valstij ir jāveic šādas izmaiņas nodokļu politikā:Jāatceļ nepārdomātās mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņas, atgriežoties pie ieviestās 9% likmes uz visiem laikiem. Vienlaikus atcelsim birokrātisko „valdes locekļu nodokli” un „nestrādājošo uzņēmumu nodokli”.

Paplašināsim iespējas lietot vienkāršotos iedzīvotāju ienākuma nodokļu režīmus saimnieciskā darbībā iesaistītiem iedzīvotājiem - patentmaksas, fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli u.tml.

Latvijas uzņēmumi par galveno nodokļu politikas problēmu jau daudzus gadus atzīst pilnīgu valdības politikas neprognozējamību. Sastādot 2014. gada budžetu, pieredzējām to atkal – nesaprotamu iemeslu dēļ tika grozīts mikrouzņēmumu nodoklis, mainītas IIN un VSAOI likmes un būtiski mainīts pievienotās vērtības nodokļa regulējums. Mēs noteiksim divus pamatprincipus nodokļu politikas veidošanai:

Nodokļu likumi netiks grozīti un likmes netiks palielinātas valsts budžeta izstrādes un apstiprināšanas procesā (t.s. budžeta paketes ietvaros);

Nodokļu likuma izmaiņas drīkst veikt tikai tad, ja izmaiņu spēkā stāšanās laiks ir vismaz vienu gadu pēc likuma izmaiņu pieņemšanas.


Mazi nodokļi, maza birokrātija.

Nodokļi ir nelieli, viegli izprotami, bet sodi par to nemaksāšanu ir lieli. Mērķis - labprātīgi, savlaicīgi un sistemātiski nomaksāti nodokļi.

Nodokļu nemaksāšana jeb datu sagrozīšana par ieņēmumiem u.c., tiek nopietni sodīta, līdz pat kriminālatbildībai.

Nodokļu sistēma sekmē ekonomikas izaugsmi. (skat. Slovākija)

Tiek novērsta Latvijā pastāvošā relatīvi augstā nodokļu sistēma salīdzinājumā ar zemo atalgojumu.

Tiek veiktas strukturālās reformas, tostarp nozīmīga fiskālā konsolidācija, kuras rezultātā tiek panākts vairāku gadu griezumā sabalansēts valsts budžets, pat ņemot vērā piedāvātos nodokļu samazinājumus.

Valsts budžeta veidošanas process pilnībā tiek nodalīts no nodokļu palielināšanas vai jaunu nodokļu ieviešanas procesa, jo pašreizējos apstākļos veidojas acīmredzams interešu konflikts starp arvien pieaugošo vēlmi tērēt un reālajiem nodokļu ieņēmumiem.

Stingra fiskālā disciplīna visos līmeņos tiek nodrošināta ar centralizētu Finanšu ministrijas (Valsts kases) kontroli pār naudas plūsmām, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

Pat uz 1-2 dienām brīvie ministriju un citu publisko institūciju līdzekļi centralizēti tiek ieguldīti peļņu nesošos aktīvos.

Nodokļu sistēma atbalsta uzņēmējdarbību, t.sk. mazos (mikro) uzņēmumus.

Būtiski tiek samazināti darbaspēka nodokļi (iedzīvotāju ienākuma un sociālie nodokļi) un ieviests vienots darbaspēka nodoklis 20% apmērā. Likme tiek izvērtēta valsts un pašvaldību budžetu kontekstā, ja nepieciešams, tiek noteikts pārejas periods. (Gruzijas piemērs).

Piešķirot sociāli un ekonomiski pamatotas nodokļu atlaides, tiek veicināta iedzīvotāju uzkrājumu veidošana (krājfondi, pensiju fondi u.c.) un atbalstītas ģimenes ar bērniem.

Katrai ģimenei, kurā piedzimst bērns, tiek dotas ievērojamas nodokļu atlaides, nevis maksāti pabalsti. Piemēram, ja ģimenē ir viens bērns ģimenes ienākumi līdz, 350 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem. Ja ģimenē ir divi bērni - ģimenes ienākumi līdz 700 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, ģimenes ienākumi līdz 1000 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem.

Tiek palielināts un diferencēts neapliekamais minimums, tomēr tiek ievērots princips, ka katrs iedzīvotājs kaut simboliski, bet maksā nodokļus. Tas simbolizē katra atbildību pret savu valsti un iesaistīšanos sabiedrībai būtiskos valsts pārvaldes procesos.

Uzņēmējus nodokļu sistēma motivē strādāt ar peļņu, tajā pat laikā veicinot darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un, attiecīgi, lielākas algas.

Reinvestētā peļņa netiek aplikta ar uzņēmuma ienākuma nodokli neatkarīgi no investīciju apjoma (pēc Igaunijas parauga).

Tiek noteikti izdevīgi nosacījumi pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai nodokļu vajadzībām (augstāks pamatlīdzekļu amortizācijas koeficients no 1,5 patreiz, līdz 3; ilgāks termiņš tā piemērošanai).

Saprātīgas nodokļu politikas rezultātā tiek panākta labāka nodokļu iekasēšana.

Tiek noteikts iespējami zems nodokļu slogs, lai ekonomiskie cikli, tirgus regulēšana u.c. iekšējās un ārējās izmaiņas minimāli ietekmētu uzņēmējus un mazinātu korupcijas riskus.

Mikrouzņēmumu nodokļu sistēma tiek saglabāta, jo ir sevi labi pierādījusi un veicina uzņēmējdarbību un attīstību. Mikrouzņēmumu vidū mazāk izplatīta nodokļu apiešana un ēnu ekonomika.

Tiek vienkāršota nodokļu administrēšana (nodokļu aprēķināšana, uzskaite un tml.), izmantojot jaunās informāciju un komunikāciju tehnoloģijas.

Laikietilpīgā, apgrūtinošā un sarežģītā nodokļu aprēķināšanas un samaksas kārtība tiek aizstāta ar tiešsaistes norēķiniem, ērtām nodokļu aprēķinu formulām - nodokļu kalkulatoriem un vienkāršām tiešsaistes atskaitēm (Dānijas piemērs).

Tiek veikta uzņēmējiem draudzīga nodokļu administrēšana, t.i. - nodokļu inspektors uzņēmējam vairāk ir palīgs un konsultants, nevis kontrolieris un soģis.

Ar atbilstošiem nodokļu politikas instrumentiem tiek veicināta kapitāla pieejamība uzņēmējiem.

Tiek mainīti ikgadējā ceļu nodokļa iekasēšanas un izmantošanas principi: ikgadējā nodeva CSDD + akcīzes nodokļa daļa DUS tiek novirzīta konkrētai valsts budžeta mērķprogrammai - ceļu uzturēšanas izdevumiem

Tiek veikti pasākumi, lai ieinteresētu tranzīta transportu uzpildīt degvielu mūsu valstī, līdz ar to arī tranzīta transports samaksātu ceļa nodokli Latvijā un veiktu ieguldījumu mūsu ceļu sakārtošanā.

Tiek noteikti galvenie virzieni cīņā ar "ēnu" ekonomiku:

nodokļu administrēšanas uzlabošana, piesaistot kvalificētākus VID darbiniekus, uzlabojot viņu darba apstākļus un motivāciju, t.sk. paaugstinot darba apmaksu, kā arī piešķirot prēmijas par veiksmīgu darbu pēc konkrētiem, iepriekš noteiktiem kritērijiem,

nodokļu sloga samazināšana uzņēmējdarbībā,

iedzīvotāju atbalsts informācijas sniegšanā par nodokļu nemaksātājiem,

nodokļu sloga pielīdzināšana citām Baltijas valstīm, aktivizējot šo pasākumu savstarpēju saskaņošanu,

nodokļu nemaksātāju apkarošanai beidzot sākt pielietot jau pieejamās datu bāzes (CSDD, Zemes grāmata, Lursoft utt.) un šādā veidā identificēt pelēkās naudas ieplūšanu ekonomikā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa un ienākuma no kapitāla nodokļu likmes tiek salāgotas ar mikrouzņēmumu un pašnodarbināto nodokļu likmēm. Jebkurā uzņēmējdarbības jomā būtu maksājama viena un tā pati ienākuma nodokļa likme,jo tas veicinātu to vai citu uzņēmējdarbības formu izvēli, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem, nevis nodokļu apsvērumiem un izslēgtu uzņēmumu tendenci sadalīties daudzos mikrouzņēmumos, kuri maksā ievērojami mazāku nodokļa likmi.

Nelielā valstī ar atvērtu ekonomiku, kāda ir Latvija, ir racionāli samazināt tiešos nodokļus, bet samazinātos budžeta ieņēmumus kompensēt ar paaugstinātu PVN, vienlaicīgi paplašinot nodokļu bāzi.

Nelieli tiešie nodokļi paaugstina uzņēmumu konkurētspēju. Savukārt PVN slogs tiek dalīts ar citām valstīm, PVN likme tiek saskaņota ar kaimiņvalstu attiecīgajām likmēm. Pretējā gadījumā būs stimuls veidot "shēmas" lai apietu nodokļu maksājumus, kā arī plauks "pelēkā" pārrobežu tirdzniecība pierobežā.

Tiek noteikta jauna alternatīva valsts budžeta pārdalē, lai mazinātu dzīves līmeņa atšķirības starp sabiedrības locekļiem - lielāks finansējums tiek novirzīts izglītībai.

Augstāka darbinieku kvalifikācija nozīmē arī augstāku to konkurētspēju darba tirgū un, attiecīgi, lielākus ienākumus.

Izglītotākas ģimenes ir arī stabilākas, tām ir ciešākas paaudžu saiknes. Tādēļ ilgtermiņā ienākumu pārdalē racionālāka var būt priekšroka izglītībai, nevis dažādi pabalsti.

Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu lapās Nodokļi un Valsts budžets

Zinātne un inovācija

Arvien plašāk tiek ieviestas zināšanu ietilpīgas tehnoloģijas.

Tiek izveidots vienots tehnoloģiju pārneses instruments.

Tiek veicināta zināšanu pārvēršana produktos un tehnoloģijā (komercializācija).

Tiek veiktas mērķtiecīgas investīcijas pētniecības un inovācijas infrastruktūrā, šim mērķim tiek apvienoti gan privātie, gan valsts un Eiropas Savienības finanšu resursi.

Publiskā sektora zinātniskās institūcijas papildus teorētiskiem pētījumiem veic inovatīvo darbību un nodrošina Latvijas tausaimniecību ar inovatīvām izstrādēm.

Publiskā sektora zinātniskajām institūcijām tiek nodrošināta piekļuve zinātniski tehnoloģiskajai un patentu informācijai.

Publiskā sektora izgudrojumu patentaizsardzība tiek finansēta par publiskajiem līdzekļiem.

Intelektuālā īpašuma tiesības uz izgudrojumiem, kas radīti par publiskajiem līdzekļiem, tiek nodotas izgudrotājiem.

Tiek grozīts Zinātniskās darbības likums un noteikts, ka ZPI un individuāli zinātniekiem ir ļauts patentēt savus izgudrojumus.

Zinātnisko institūciju bāzes finansējums stimulē valsts zinātniskās institūcijas pievērsties uz komersanta interesēm vērstai pētniecībai.

Pētniecības institūtu darbība tiek pakārtota eksportspējas vajadzībām.

Publiskā finansējuma zinātnes būtiskākā daļa tiek novirzīta tirgus orientēto pētījumu finansēšanai.

Tiek identificētas pētniecības un inovāciju jomas, kurās Latvijai ir zinātniskā ekselence, cilvēku un materiālie resursi vai tradīcijas un kapacitāte ātrai un efektīvai izaugsmei un kurās ir pieejama vai var tikt attīstīta tirgus niša radītajiem produktiem un pakalpojumiem.

Pētniecībā, attīstībā un inovācijā tiek veidota publiskā sektora zinātnieku un komersantu sadarbība.

Uzņēmēji tiek iesaistīti zinātnisko pētījumu pasūtījumos un tiek paredzēti nodokļu atvieglojumi (atlaides) par ieguldītajiem līdzekļiem.

Ar nodokļu atlaidēm uzņēmēji tiek stimulēti līdzfinansēt publiskā sektora zinātniskās institūcijas ES fondu projektos.

Tiek izveidota publiskā sektora zinātnei un pētniecībai inovācijām nepieciešamā infrastruktūra: eksperimentālās darbnīcas, konstruktoru biroji, specializētās tehnoloģiskās laboratorijas un pilotražotnes.

Tiek sniegts valsts atbalsts biznesa inkubatoru un zinātnes tehnoloģisko parku veidošanai.

Tiek veidoti jaunrades tehnoloģiskie parki skolēniem un jauniešu radošie centri, lai attīstītu radošumu jaunajā paaudzē.

Tiek izveidots fonds inovatīvu aizdevumiem produktu un tehnoloģiju izstrādei ne tikai "start up" vai "spin off" uzņēmumiem, bet arī jau strādājošiem uzņēmumiem jaunu produktu izstrādei un virzīšanai tirgū. Palielinoties fonda apjomam, tiek veidots sēklas kapitāls uz jaunām tehnoloģijām balstītos komercuzņēmumos.

Ātras reaģēšanas valsts investīciju fonds investē daudzsološos uzņēmumos, kuri nevar iegūt finansējumu pastāvošo valsts un ES investīciju prioritāšu ietvaros (pēc Somijas SITRA parauga).

Doktoru sagatavošanas un studentu apmācības uzlabošanai izglītības procesā tiek iesaistīti Valsts nozīmes pētniecības centri.

Tiek palielināts zinātnē nodarbināto skaits, it sevišķi dabaszinātnēs un inženierzinātnēs uzņēmējdarbības sektorā.

Tiek veicināts jauno zinātnieku skaita pieaugums.

Pieaug Starptautisko patentu skaita dinamika.

Pieaug publikāciju skaits starptautiskajos avotos.

Valsts zinātniskie institūti tiek atdalīti no augstākajām mācību iestādēm, lai novērstu zinātnieku orientēšanos tikai uz akadēmisko pētniecību.

Valsts nacionālā pētniecības centra ietvaros tiek paredzēti papildus līdzekļi pētniecībai un inovācijai (šobrīd līdzekļi uz katru zinātnieku ir 8 reizes mazāki nekā Somijā).

Tiek izstrādāts normatīvais regulējums un radīta funkcionēt spējīga inovāciju sistēma.

Tiek centralizētas inovāciju atbalsta iestādes un izveidota vienota koordinējoša iestāde - Biznesa un inovāciju centrs, kurš atrodas Saeimas pārraudzībā.

Tiek optimizēti esošie finanšu instrumenti inovāciju atbalstam.

Tiek samazināta birokrātija un vienkāršoti ar inovācijām saistīto ES fondu aktivitāšu ieviešanas nosacījumi.

Tiek atbalstīta inovatīva produkta izstrāde un komercializācija.

Tiek palīdzēts radīt un attīstīt inovatīvus produktus un pakalpojumus, izstrādāt tehnoloģijas un uzsākt mārketinga aktivitātes, īpaši jaunajiem uzņēmumiem.

Tiek panākts, ka pētniecības un inovācijas līmenis veido vismaz 50% no vidējā ES līmeņa.

Tiek būtiski palielināta un valsts finansēta studentu prakses iespēja inovatīvajos uzņēmumos.

Inovācija un inovatīvu risinājumu izmantošana tiek veicināta un atbalstīta publiskajā telpā.

Tiek veidoti ilgtspējīgi nozaru kompetences centri, klasteri un valsts nozīmes pētniecības centri un palielināts valsts investīciju apjoms.

Tiek nodrošināts inovāciju procesa atbalsts, piemērojot nodokļu atlaides komersantiem, kas līdzfinansē inovācijas publiskajā sektorā.

Tiek veicināta evolucionārā inovācija un tās rezultātā panākta produktu pakāpeniska uzlabošana, piemēram 3 - 5 inovācijas gadā maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tiek nodrošinātas 2-3 inovācijas gadā, kas paredz strauju attīstību un būtisku produkta uzlabošanu.

Reizi 5-10 gados inovācijas rezultātā tiek radīts principiāli jauns produkts (piemēram, mikroprocesors, GPS, jauna vakcīna vai zāļu tips).

Tiek panākts finansējuma palielinājums vienam no uzņēmējiem draudzīgākajiem zinātniskā servisa instrumentiem inovatīvu produktu izstrādei "Tirgus orientēto pētījumu programma" (IZM).

Tiek izmantots apstāklis, ka Latvijā ir daudz spējīgu zinātnieku (kuru potenciāls šobrīd netiek pilnā apmērā izmantots) un gādāts, lai ierobežotais finansējums nekļūtu par iemeslu zinātnisko projektu izstrādei (vai sava projekta pabeigšanai), kuri valstij vēlāk nestu peļņu.

Tiek sniegts atbalsts tām pētniecības nozarēm, kurās Latvijai jau bijuši panākumi un kuras būtu konkurētspējīgas pasaulē (t.sk. Mežsaimniecība).

Pieprasījums kļūst par atslēgas vārdu inovāciju jomā, aizstājot darbošanos "procesa pēc".

Papildus valsts definētiem prioritārajiem virzieniem, tiek organizēts nepārtraukts pasaules patēriņa tendenču monitorings.

T.s. "tendenču medības" nodrošina to, ka mūsu piedāvājums ikvienā no jomām būs apsteidzošs - gatavs risinājums tiks piedāvāts brīdī, kad tam nobrieduši patērētāji. (Līdzīgi rīkojās Apple, piemēram, mobilo internetu piedāvājot brīdī, kad sabiedrība jau kļuvusi atkarīga no tīmekļa (tā nav patērētāju "pieradināšana" ar dārgu mārketingu, bet efektīvāks ceļš, - pieskaņošanās patērētājam).

Ar "tendenču medībām" nākotnē nodarbojas attiecīgo nozaru eksperti.

Vienotā inovāciju institūcijā tiek apkopota nozares ekspertu informācija un izraudzītas tā brīža aktualitātes, samērotas tās ar mūsu iespējām un organizēta resursu piesaiste. Šādā modelī darbojoties, mēs "nenogulētu" savu iespēju tirgū.

Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Zinātne un Inovācija

Izglītība

Valdības deklarācijas projekts

Vispārējā izglītība

Sekojot Somijas paraugam, veidosim konkurētspējīgu un uz bērna vajadzībām virzītu pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītības sistēmu:

Nodrošināsim, ka visiem bērniem ir pieejama pirmsskolas izglītība – izveidosim efektīvu finansēšanas modeli un atbalstīsim pirmskolu daudzveidību.

Kontroli pār izglītības programmu saturu un mācību metodēm atdosim skolām un skolotājiem – valsts noteiks kopumā izglītības pakāpē sasniedzamo, finansiāli skolas tiks motivētas pašas sasniegt labākos rezultātus.

Prioritāte būs rūpes par visiem Latvijas bērniem – lai neviens neatpaliek un ir spējīgs apgūt mācību programmas saturu pilnībā. Īpaši motivēsim skolas un skolotājus to nodrošināt.

Samazināsim atbirumu pamatizglītības pakāpē vismaz uz pusi.

Sadarbībā ar pašvaldībām izveidosim tādu skolu tīklu Latvijā, kas gan nodrošinās izglītības pieejamību tuvu bērna mājām, gan pietiekami augstu izglītības līmeni.

Prasīsim skolēnu vecāku aktīvu līdzdalību izglītības procesā – dosim lielas lēmumu pieņemšanas pilnvaras skolas vecāku padomei.

Četru gadu laikā nodrošināsim, ka skolotāja pamatalga ir 1100 eiro mēnesī. Saglabāsim skolotāju kvalifikācijas klases, un augstāk vērtēti skolotāji saņems lielāku atlīdzību nekā pamatalga. Lai to izdarītu, izveidosim efektīvu skolotāja slodzes modeli, kas uzskaitīs visus skolotāja padarītos darbus mācību procesā, un palielināsim izglītībai pieejamo finansējumu valsts budžetā.

Samazināsim klases stundu skaitu skolotāja slodzē un dosim tiesības skolām pašām efektīvi vadīt skolotāju noslodzi.

Skolotāju tālākizglītību noteiksim par pienākumu un vienlaikus to finansiāli nodrošināsim ar efektīvu atbalsta sistēmu (ieviesīsim t.s. „skolotāju vaučerus”).

Atbrīvosim pedagogus no nevajadzīgas birokrātijas un koncentrēsim viņu darbu uz mācību procesu.

Izveidosim interešu izglītības finansēšanas modeli, kurā tā prioritāri notiek attiecīgā bērna skolā un tiek finansēta pēc principa „nauda seko bērnam”.

Finansiāli motivēsim skolas un interešu izglītības iestādes piedāvāt izglītības iespējas bērniem arī vasaras mēnešos.

Atbalstīsim Latvijas skolotājus – nācijas veidotājus:

Sasniegsim pirmo piecinieku Eiropā izglītības starptautiskajos salīdzināmajos pētījumos.

Lai to izdarītu, motivēsim, lai skolas maina mācību programmas un māca skolēnus nevis testiem un centralizētiem eksāmeniem, bet tam, lai patiešām apgūtu mācību saturu.

Ieviesīsim pastāvīgu skolēna izglītības un profesionālās karjeras vadības sistēmu, kur skola atbildēs, lai darbs ar katra skolēna nākotnes plānošanu iesāktos iespējami agri, lai tiktu sasniegts iespējami labākais rezultāts.

Izveidosim modeli vispārizglītojošo un profesionālo skolu sadarbībai, lai nodrošinātu iespējas jebkuram skolēnam vidusskolas programmas ietvaros apgūt arī profesijas pamatus.

Profesionālā izglītība

Izveidosim konkurētspējīgu profesionālās izglītības piedāvājumu.

Noteiksim, ka profesionālās izglītības programmu saturu turpmāk noteiks potenciālie darba devēji.

Motivēsim darba devēju asociācijas aktīvai dalībai profesionālās izglītības iestāžu pārvaldē.

Atbalstīsim profesionālās izglītības programmu pārveidi uz modeli, kur vairāk īpatsvara ir izglītībai reālā darba vidē („duālais modelis”). Profesijas pārbaudījumus noteiks darba devēji, un audzēkņus eksaminēs ar skolu nesaistīti profesionāļi.

Pāriesim uz trīsgadīgām profesionālās izglītības programmām.

Izveidosim sadarbības modeli starp profesionālās un vispārējās izglītības iestādēm un nodrošināsim iespēju profesionālās skolas audzēknim vispārējos priekšmetus mācīties vispārējā vidusskolā.

Eiropas Savienības fondu atbalstu novirzīsim tam, lai Latvijā tiktu izveidotas 30 spēcīgas profesionālās izglītības iestādes ar visu nepieciešamo aprīkojumu.

Profesionālās izglītības iestādes būs specializētas un nodrošinās reģiona darba tirgus vajadzības.

Panāksim, ka 50% no vidējās izglītības pakāpes skolēniem mācās profesionālās izglītības skolās.

Nodrošināsim atbilstošas stipendijas labākajiem profesionālās izglītības audzēkņiem. Kompensēsim profesionālās izglītības audzēkņu transporta izdevumus ceļam uz mājām.

Četru gadu laikā nodrošināsim, ka profesionālās izglītības pedagoga alga ir 1100 eiro mēnesī.

Pedagogu tālākizglītību noteiksim par pienākumu un vienlaikus to finansiāli nodrošināsim ar efektīvu atbalsta sistēmu (ieviesīsim t.s. „skolotāju vaučerus”).

Atbrīvosim pedagogus no nevajadzīgas birokrātijas un koncentrēsim viņu darbuuz mācību procesu.

Nodrošināsim, ka profesionālās izglītības skolām ir labākie iespējamie pedagogi.

Augstākā izglītība

Būtiski mainīsim pašreizējo augstākās izglītības finansēšanas modeli: pāriesim uz modeli, kur reāli tiks finansēts augstskolu padarītais – cik absolventu tā ir sagatavojusi un kādas ir absolventu tālākās gaitas: cik no tiem kļuvuši par darba devējiem, cik tiek nodarbināti un kāds ir to atalgojums; katrai augstskolai būtu precīzi noteikti mērķi, kuru izpilde arī tiktu finansēta no valsts budžeta līdzekļiem; panāksim četru gadu laikā, ka Latvijas studentiem par savām pilna laika studijām nav jāmaksā.

Būtiski pārskatīsim pašreizējo augstskolu sistēmu: sakoncentrēsim pasniedzēju un pētnieku resursus, lai Latvijā pastāvētu vismaz viena starptautiski konkurētspējīga, nacionālās vajadzības apmierinoša augstskola; noteiksim stratēģiskus mērķus katrai valsts dibinātai augstskolai un koledžai un koncentrēsim augstskolas un koledžas ar līdzīgiem mērķiem; atbalstīsim augstskolu aktīvu darbību eksporta tirgos.

Latvijā katrs piektais students būs no ārvalstīm.

Būtiski pārskatīsim pašreizējo augstskolu sistēmu: ieviesīsim patiesi neatkarīgu augstskolu un studiju virzienu akreditāciju, kuras galvenais uzdevums būs kvalitātes kultūras reāla ieviešana jebkurā augstskolā un koledžā; panāksim, ka katrā studiju programmā tiek iedzīvināta uz rezultātiem orientēta pieeja; atvieglosim pasniedzēju un pētnieku administratīvo darba slogu, panākot, ka lielāku dienas daļu viņi var veltīt pētnieciskajam darbam un studentu individuālā darba vadībai; nodrošināsim, ka pasniedzēja darba novērtējums ir atkarīgs no studentu patiesajām zināšanām un prasmēm.


Izglītības sistēmas mērķis ir plaša un vispusīga bērnu un jauniešu izglītošana un nākotnē nepieciešamo pamatzināšanu un prasmju apgūšana.

Ievērojami tiek palielināts finansējums izglītībai un zinātnei.

Saeima nosaka pirmsskolas, obligātās izglītības (pamatizglītības), vidējās izglītības un augstākās izglītības vispārējos mērķus, izglītības struktūru un organizāciju. Valdība ir atbildīga par izglītības iestāžu darbību Saeimas noteikto mērķu izpildi.

Bērniem, kas ir jaunāki par sešiem gadiem tiek paredzēta pirmsskolas izglītība. Pirmsskolas izglītību nodrošina bērnudārzi.

Klasiskās ģimnāzijas mācību programmās tiek noteikta obligātu visu mācību priekšmetu apgūšana.

Tiek izslēgtas izvēles iespējas apgūt šauras izglītības programmas un katrs skolēns tiek sagatavots ar nepieciešamajām pamatzināšanām, īpaši dabaszinātnēs un matemātikā.

Dabaszinātnes tiek noteiktas kā prioritārs mācību priekšmets skolās, īpašu uzmanību pievēršot moderno tehnoloģiju pārskatam.

Tiek izveidota viena mācību iestāde, kur no 1. klases konkursa kārtībā (IQ tests) tiek uzņemti īpaši talantīgi, darbspējīgi bērni un tiek piedāvāta intensīvāka mācību programma ar augstākām prasībām dabas zinātnēs un humanitārajos priekšmetos.

Audzēkņi, kuri nav spējīgi vai nevēlas apgūt pilnas vidējās mācību iestādes kursu, tiek mācīti profesionālajās mācību iestādēs, kur var apgūt profesiju un vienkāršotu vidējās izglītības kursu vispārējai attīstībai.

Vidusskolās tiek izstrādātas jaunas mācību metodes, samazināta skolēnu un skolotāju neproduktīvā noslodze, uzlabots darbs stundās, samazināts mājasdarbu īpatsvars (Pēc ES pētījumu datiem Latvijas skolēniem ir ļoti daudz mājasdarbu, salīdzinot ar citām valstīm, skolēni ir pārslogoti, bet rezultātu nav.).

Tiek novērsta mācību nodarbību sadrumstalotība (lai ik pa 40 minūtēm nemainītos dažādi priekšmeti), mācību priekšmeti tiek mācīti pa blokiem.

Skolās tiek palielināts fizisko nodarbību apjoms un kvalitāte.

Sporta un fiziskās nodarbības tiek noteiktas līdzvērtīgas pārējiem priekšmetiem.

Mācību procesā daudz vairāk uzmanības tiek veltīts skolēnu un studentu iemaņu un prasmju attīstīšanai un integrēta interešu izglītība un praktiskās nodarbības.

Izglītība tiek koncentrēta uz prāta attīstīšanu, nevis tikai uz faktu un likumu " iekalšanu".

Skolēnu brīvlaikos tiek veidotas radošās nometnes, kuru finansējumā un organizēšanā tiek iesaistīti valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji. Vecāku līdzmaksājums ir simbolisks (Bērni tiek pieskatīti un nodarbināti, lai dīki nepavadītu brīvo laiku un apgūtu sabiedriski derīgas lietas).

Ar konkurētspējīgu pedagoga atalgojumu tiek celts skolotāju prestižs un jaunieši tiek piesaistīti pedagoga profesijai (Singapūras piemērs).

Par skolotājiem iespējams kļūt tikai izcilākajiem jauniešiem ar maģistra grādu.

Tiek sagatavoti augstas kvalifikācijas eksakto zinātņu pedagogi.

Piesaistot augsti kvalificētus skolotājus, tiek izstrādāti atbilstoši mācību līdzekļi, kas spēj radīt skolēnos izpratni un interesi par apgūstamo vielu un attīsta viņos nepieciešamās zināšanas un prasmes.

IZM koordinē mācību grāmatu sagatavošanu, saprātīgi izvērtē mācību procesa saturu un nodrošina mācību līdzekļu izdošanu, sadarbojoties ar izdevniecībām un autoriem.

Piemērojot papildus nodokļu atlaides, uzņēmēji tiek stimulēti finansēt studiju vietas augstskolās un nodrošināt darba vietas jaunajiem speciālistiem.

Augstskolas un Valsts zinātniskie institūti tiek stimulēti attīstīt mērķorientētu pētniecību un iesaistīt tajā studentus.

Tiek ieviesta neatkarīga augstskolu akreditācija.

Dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju prestižs tiek paaugstināts un šajās nozarēs studējošo skaits tiek palielināts par 1/2.

Tiek noteikts mērķis, ka vismaz viena Latvijas augstskola 15 gadu laikā iekļūst starp 150 pasaules labākajām augstskolām.

Likumos tiek svītrotas normas, kas ierobežo ārvalstu pasniedzēju darbību Latvijas augstskolās.

Tiek izveidota augstskola vai kāda no apmācību programmām augstākajās mācību iestādēs, kuras pasniedz pasaules līmeņa mācību spēki.

Tiek veicināta atvērta konkurence ar ārvalstu kolēģiem augstskolu pasniedzēju vidū.

Latvijas augstskolu konkurence izglītībā tiek aizstāta ar savstarpēju sadarbību.

Matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju studentu īpatsvars tiek paaugstināts līdz 20%.

Mācību programmas tiek koncentrētas, orientētas uz kvalitāti, tiek novērsta programmu "pārklāšanās".

Standartizētās izglītības vietā apmācības procesam tiek piešķirta individuāla un radoša pieeja.

IKT izmantošana tiek noteikta par nozīmīgu elementu mācību procesā, t.sk. arvien plašāk izmantojot spēļu u.c. algoritmus

Augstskolās tiek sagatavoti konkurētspējīgi un dažādu tautsaimniecības jomu speciālisti, kuri bez papildus profesionālās apmācības spēj iekļauties darba tirgū.

Izglītības saturs tiek pielāgots tautsaimniecības un uzņēmēju vajadzībām.

Studentiem tiek nodrošinātas prakses iespējas starptautiskos nozares uzņēmumos.

Tiek paplašinātas mācību kursu apguves, kvalifikācijas un pētniecības iespējas Eiropas universitātēs.

Tiek veidots neliels PTS skaits ar pasaules līmeņa aprīkojumu un obligātu sasaisti ar nozares uzņēmumiem (arī starptautiskā līmenī).

Tiek nodrošināts valsts pasūtījums profesionāļu sagatavošanai augstākās izglītības līmenī (1.līmeņa, 2.līmeņa un maģistra studiju programmās).

Atbilstoši valsts attīstības prioritātēm tiek izstrādātas ilgtermiņa prognozes un noteikts valsts attīstībai un izaugsmei nepieciešamo tautsaimniecības speciālistu skaists, kā arī valsts pārvaldes ierēdņu skaits.

Speciālistu sagatavošanai valsts konskursa kārtībā izvēlas augstākās izglītības iestādes, kuru piedāvājums ir izdevīgāks un kvalitatīvāks.

Ne tikai valsts augstskolas, bet arī privātās augstākās izglītības iestādes ir tiesīgas pretendēt uz valsts finansējumu.

Valsts finansējums vidējā un augstākā izglītībā pastiprināti tiek koncentrēts IKT jomā. Mums ir daudz talantīgu cilvēku un pasaulē ir IKT speciālistu pieprasījums. Ņemot vērā tendences, pieprasījums tikai pieaugs. Atšķirība starp šādu speciālistu izmaksām Latvijā un citās valstīs, t.sk. Eiropā ir 5-6 reizes. Ārvalstu uzņēmumi labprāt pirktu IKT pakalpojumus Latvijā, taču mums nav tik daudz sagatavotu speciālistu, lai pieprasījumu apmierinātu.

Valsts augstskolas kļūst dinamiskākas, ievieš inovācijas un spēj konkurēt nacionālajā mērogā, līdz ar to arī nodrošināt augstāku konkurētspēju starptautiskajā mērogā.

Mācību iestādēs tiek veidoti individuāli studentu sekmju indeksi, kas atspoguļo mācību procesa apgūšanas gaitu. Tiek piedāvāts darba devējiem sekot līdzi studentu indeksiem (reitingiem), lai tie savlaicīgi varētu izvēlēties spējīgākos jauniešus darbam savā uzņēmumā.

Valsts atbalsta spējīgus un talantīgus jauniešus no maznodrošinātām ģimenēm, kuriem pašiem nav iespēju iegūt profesionālo vai augstāko izglītību.

Tiek veidots mūžizglītības pasākumu komplekss pieaugušajiem līdzīgi Ziemeļvalstu tautskolām.

Tiek apmācīti un integrēti darba tirgū iedzīvotāji ar īpašām vajadzībām (Zviedrijas u.c. ES valstu pieredze).

Izglītībā tiek noteiktas 10 - 100 jaunas tehnoloģiju studiju programmas.

Reformu rezultātā Latvijas izglītības sistēma spēj nodrošināt cilvēku ar mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību un tiek pārtraukta bezdarbnieku - sociāli apgādājamu izglītības produktu radīšana (jauniešu bezdarba līmenis Latvijā šobrīd sasniedz 30,2%).

Drukātās mācību grāmatas, zinātniskā, tehniskā, biznesa u.c. literatūra, sakarā ar straujo informācijas novecošanos, pakāpeniski tiek aizstāta ar elektroniskajiem informācijas nesējiem.

Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Izglītība

Kultūra

Valdības deklarācijas projekts.

Tiek atjaunota Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma piesaiste nodokļu akcīzei vai procentam no IKP.

Nevar nenovērtēt kultūras pienesumu ekonomikai

Latvijas tēls un mecenātisma tradīcijas

Tiek plānots arī paaugstināt finansējumu neprofesionālo koru, orķestru un deju kolektīvu pedagogiem, palielinot šī brīža mērķdotācijā atvēlētos 700 tūkstošus līdz 3 miljoniem eiro. Tas palīdzētu nodrošināt Latvijas kultūras nozīmīgākā simbola – Dziesmu un deju svētku – tradīciju nepārtrauktību un kvalitāti.

Tiek sakārtota arī mūzikas un mākslas skolu infrastruktūra, kā arī panākts, ka šo skolu pedagogu atlīdzība līdz 2018. gadam tāpat kā citiem skolotājiem sasniegs 1100 eiro.

Finansējumu kultūrai iespējams palielināt arī, veicinot mecenātisma tradīcijas, ko Latvijā šobrīd gluži pretēji ierobežot tiecas daudz vairāk nekā atbalstīt, pieprasot dažnedažādas atskaites un paskaidrojumus par ziedoto kultūrai. Valdības un Saeimas publiski pausts atbalsts un mērķtiecīgas darbības birokrātijas mazināšanai būtiski palielinās privāto mecenātu iniciatīvas.

Tiek palielināts finansējums Latvijas rakstnieku sasniegumu tulkošanai un popularizēšanai ārvalstīs, kā arī nodrošināta kultūras kanonā iekļauto darbu un mākslinieku atpazīstamības veicināšana, attīstot kultūrtūrismu. Mūsdienu globālajā pasaulē kultūras viena no galvenajām funkcijām slēpjas atbildē uz jautājumu: „Kāpēc man izvēlēties dzīvot šeit?”.

Prioritāte – laikmetīgās mākslas muzejs

Par prioritāti starp infrastruktūras objektiem atbalsta programmā izvēlēts laikmetīgās mākslas muzejs, kam plānots atvēlēt apmēram 25 miljonus eiro, bet kā akustiskās koncertzāle šobrīd realizējama „Rīgas Kongresu nama” rekonstrukcija. Dzīves kvalitātes nodrošināšanai tiek pievērsta būtiska loma kultūras daudzveidībai un pieejamībai. Tiek turpināts Latvijas kultūras mantojuma digitalizācijas projekts, kā arī veicināta radošo industriju attīstība, novēršot dažādus birokrātiskus šķēršļus, amatpersonu neieinteresētību, nodrošinot finanšu pieejamību, sadarbību ar izglītības sektoru, atbalstu eksporta iespēju apzināšanā u.tml.

Vienots medijs – ieguldījums drošībā

'Ieeja muzejā – bezmaksas

Starp iniciatīvām tiek izvirzīta bezmaksas ieeja muzejos bērniem un jauniešiem, lai viņu personības pamatos tiktu iesēta aktīva interese par kultūras un mākslas procesiem.

Tāpat nepieciešama daudz ciešāka sadarbība starp Kultūras un Izglītības ministrijām, kā arī lielāka uzmanība tiek veltīta profesionālajai kultūrizglītībai. Lai veicinātu kultūras aktivitāšu izplatību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām, valstij vairāk jāsadarbojas ar pašvaldībām – piemēram, konsultējot, kā kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai un popularizēšanai izmantojams ES finansējums – , kā arī jāstiprina Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pilnvaras un inspekcijas kapacitāte reģionos. Taču, lai nodrošinātu bērnu un arī pieaugušo lasīšanas paradumu veicināšanu, būtiski jāpalielina valsts finansējums bibliotēku grāmatu iepirkumam, kā arī jāveicina tā satura mārketings.

Lielāka un mērķtiecīgāka uzmanība jāvelta arī vēsturnieku, novadpētnieku, mākslas un literatūras speciālistu publikāciju atbalstīšanai, lai tiktu sasniegts mērķis – stiprināt nācijas pašapziņu.

Tiek veidota valsts programma mākslas darbu iepirkumam, apsverot ideju par nacionālā pasūtījuma programmu atsevišķās kultūras nozarēs.

Radošās industrijas, radošā ekonomika ir nozīmīgi starpdisciplināri procesi, kas attīstās paralēli tradicionālajai kultūrai, nevis aizstāj to (valsts attieksmē, finansēs).

Tikai tradicionālā kultūra - literatūra, teātris, mūzika un deja, vizuālā māksla, kino, arhitektūra un dizains - nodrošina daudzveidīgu un progresīvu kultūrprocesu, veido telpu jaunradei.


Tiek noteiktas visai sabiedrībai kopīgas kultūras vērtības, kuras valsts mērogā tiek atbalstītas.

Skolēnu mācību programmā tiek iekļauta kultūras vēsture. Tādējādi tiek izzinātas savas tautas kultūras saknes un veidota nacionālās identitātes apziņa.

Kultūras priekšmetu mācīšanā tiek stimulēts pasaules "atpazīšanas mehānisms", attīstīta iztēle un jaunrade.

Tiek atbalstīta radošo industriju attīstība, kas nodrošina starpnozaru sinerģiju un tādējādi sekmē Latvijas produktu/pakalpojumu konkurētspēju pasaulē.

Radošo industriju attīstība tiek uzskatīta par papildus motivatoru jauniem un izglītotiem cilvēkiem savu ideju attīstībai Latvijā, nevis ārpus tās.

Sīkāk par projektu Radošā Latvija un Igaunijas Creative Estonia.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir ierobežots tirgus, kultūrprocesa nepārtrauktība visās tā izpausmēs un kvalitāte tiek cieši saistīta ar valsts atbalstu.

Par piemērotāko kultūrprocesa finansēšanas instrumentu tiek atzīts Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), kas veidots pēc britu Arts Council of Great Britain parauga.

Tiek atjaunota VKKF neatkarība.

Tiek noteikti caurskatāmi nosacījumi kultūrprocesa finansēšanai, ieviešot tādu VKKF finansēšanas modeli, kas nav atkarīgs no pārmaiņām politiskajā vidē (VKKF darbības stratēģija).

Vienlaikus tiek precīzi definētas Kultūras ministrijas un VKKF atbildību robežas dažādu kultūras procesu un projektu finansēšanā un organizēšanā.

Tiek atbalstīta Laikmetīgās mākslas muzeja un jaunas koncertzāles nepieciešamība. Abi kultūras objekti dos lielu ieguldījumu nācijas identitātes stiprināšanā un valsts vispusīgā attīstībā. No praktiskiem apsvērumiem vadoties, par prioritāti uzskatāma Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecība, neaizmirstot arī par koncertzāli.

Laikmetīgās mākslas muzeja projekts tiek atbalstīts ar nosacījumu, ka tas tikts īstenots modernā un pārskatāmā garā, par ieguldītajiem līdzekļiem saņemot labāko iespējamo kvalitāti. Muzejs tiks būvēts neatkarīgi no agrāk pieņemtajiem lēmumiem par muzeja atrašanās vietu un citiem tehniskiem jautājumiem, kur nepieciešams moderns un neatkarīgs izvērtējums.

Katrs jauns kultūras objekts vai cita veida lielāks ieguldījums kultūrā ir politiska izšķiršanās, jo vienotu viedokli sabiedrībā, piemēram, par jaunas koncertzāles vai muzeja būvi panākt nekad nevarēs. Politiski drosmīgi lēmumi nākotnē sekmēs arī plašāku izpratni par kultūras nozīmi ceļā uz attīstītu valsti.

Ik pēc četriem gadiem tiek rīkoti Dziesmu un deju svētki, kas stiprina kultūras entuziasmu tautā. Četru gadu ritms lieliem sabiedriskiem notikumiem (vēlēšanas, augsta amata ilgums) ir visā pasaulē atzīts un piemērots kā optimāls laiks ražīgai dzīvei.

Latvijā tiek piesaistītas pasaules līmeņa mūzikas ierakstu izdevniecības. Šādā veidā latviešu mūzikas grupām tiek palīdzēts veidot sadarbību ar ārzemēm un parādīt savu daiļradi, savas tautas radošumu un konkurētspēju pasaulei.

Notiek saprātīga kultūras procesa saskaņošana un organizēšana valsts mērogā. Un tas vairs nav stāsts tikai par mums pašiem, bet vairāk pat par mūsu bērniem – lai viņu "atpazīšanas mehānismā" būtu laikmetīgās mākslas paraugi, teātra un latviešu literatūras pieredze.

Kultūras attīstība tiek saistīta ar valdības un sabiedrības spēju pieņemt kopīgus lēmumus par modernu muzeju, bibliotēku, pašiem savu oriģinālkino, par kultūras procesiem un objektiem, ar kuriem mēs varam konkurēt pasaulē.

Papildus apsvērumi un diskusija lapā Latvijas kultūra

Ārlietu politika

Valsts ārpolitikas virsuzdevumi ir:

  • Valsts neatkarības nodrošināšana;
  • Valsts un tās pilsoņu interešu un tiesību aizsardzība ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās;
  • Atbalsts tautsaimniecības attīstībai, tādējādi ceļot iedzīvotāju labklājību.

Mūsdienu pasaulē ārpolitikai jābūt balstītai uz starptautiskajām tiesībām, un katras valsts pienākums ir ievērot starptautisko tiesību normas un saistības, kas tai izriet no daudzpusējiem un divpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Mainīgā starptautiskā vide rada nepieciešamību nostiprināt profesionālu diplomātisko dienestu, kas spējīgs sekmīgi īstenot ārpolitiskos uzdevumus grūti prognozējamos un dinamiskos apstākļos.

Latvijas dalība ES un NATO ir devusi mums lielākas iespējas ietekmēt starptautisko vidi un procesus, īstenojot savas nacionālās intereses. Dalība šajās organizācijās ir drošs pamats valsts neatkarības neatgriezeniskumam un garantija, lai nākotnē Baltijas reģionā ģeopolitiskiem satricinājumiem nebūtu vietas. Latvijas interesēs ir šo organizāciju spēju un ietekmes stiprināšana – tādējādi stiprinot arī Latvijas ietekmi.

Divpusējās attiecības ar citām valstīm jāveido balstoties uz stratēģiskajiem, ekonomiskajiem, kultūras, ģeogrāfiskajiem un vēsturiskās pieredzes apsvērumiem. Stratēģiskā partnerība divpusēji attīstāma ar mūsu sabiedrotajiem ES un NATO. Īpaši pārdomāta ilgtermiņa politika īstenojama ar tiešajiem kaimiņiem. Šajās attiecībās ir jātiecas uz tādas sadarbības un dialoga attīstību, kas ļauj aizstāvēt valsts intereses un efektīvi risināt jebkuru politisku, ekonomisku vai pārrobežu sadarbības jautājumu.

Valsts ārpolitikai jābūt vērstai uz koordinētu visu iesaistīto valsts institūciju rīcību ekonomiskās diplomātijas jomā. Latvijas uzņēmēji sagaida atbalstu, padomu un, nepieciešamības gadījumā, aizsardzību no valsts puses. Tas nodrošināms vienīgi apvienojot visus publiskajā un privātajā sektorā pieejamos cilvēku un finanšu resursus.

Atbalsts saviem pilsoņiem ārvalstīs ir jebkuras valsts pamatuzdevums. Šajā nolūkā ir mērķtiecīgi jāattīsta Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīkls. Vienlaikus jāpanāk, ka aizvien lielāku atbalstu pilsoņu tiesību aizsardzībā uzņemas Eiropas Ārējās darbības dienests.

Valsts drošība un tiesiskums

Valsts nodrošina efektīvu vadību drošības risku identificēšanai un apdraudējuma situāciju pārvarēšanai.

Savlaicīgi tiek prognozēts un novērsts valsts iekšējais un ārējais apdraudējums, garantēta valsts aizsardzība, sabiedrības drošība un tās attīstība.

Tiek plānota un saskaņota valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbība valsts apdraudējuma pārvarēšanai. Par civilas un militārās sadarbības pamatprincipiem tiek uzskatīta efektīva koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par sasniegtajiem rezultātiem.

Latvijas ārējā drošība ir un būs cieši saistīta ar dalību Ziemeļatlantijas aliansē (NATO) un Eiropas Savienībā (ES).

Tiek veidota sabiedrības izpratne par to, ka iekšējos apdraudējumus savai un citu cilvēku drošībai radām mēs paši, tādēļ svarīgas ir mūsu zināšanas un izpratne par sabiedrības sociālo un cilvēku psiholoģisko procesu likumsakarībām.

Būtiski tiek reformēta tiesībsargājošo iestāžu sistēma un izveidotas spēcīgas un neatkarīgas tiesībsargājošās iestādes.

Tiek izveidota uzticama tiesu sistēma, kas ir brīva no jebkādas iejaukšanās.

Likumdevēja vara nodrošina efektīvu kontroli.

Tiek stingri reglamentētas izmeklēšanas iestāžu tiesības izmantot operatīvās darbības metodes.

Tiek ierobežota šo metožu nepamatota pielietošana, piemēram, nosakot, ka, ja pret personu ir piemērotas operatīvās darbības un sešu mēnešu laikā nav konstatēts pamats kriminālprocesa ierosināšanai, tad darbības ir izbeidzamas un persona ir informējama par šo faktu. Vienīgās atkāpes no šī principa pieļaujamas stingri definētā pretizlūkošanas jomā.

Civiltiesību sistēma tiek efektīvi sakārtota, lai negatīvi neietekmētu uzņēmējdarbības vidi.

Tiek noteikts aizliegums kriminālprocesa vai citu izmeklēšanas darbību ietvaros fiziski izņemt datorus vai elektroniskos informācijas nesējus, tā vietā nosakot, ka, nepieciešamības gadījumā, uz vietas jāveic šo datoru un informācijas nesēju satura kopēšana, apliecinot kopijas ar drošu elektronisku parakstu.

Brīva un aktīva prese ir valsts drošības neatņemama sastāvdaļa.

Iedzīvotāji ir kļuvuši informēti un aktīvi, un modri vēro savu ievēlēto amatpersonu darbību, prot aizstāvēt savas likumīgās intereses, sabiedrības kopējās vērtības un aktīvi iesaistās valsts pārvaldes procesos.

Diskusija par valsts drošību

Tieslietas

Sakārtotas uzņēmējdarbības vides viens no priekšnoteikumiem ir tas, ka visi pilda likumos un līgumus uzņemtās saistības un pienākumus.

Valsts nodrošina ātru un efektīvu mehānismu, kā aizstāvēt aizskartās tiesības.

Tiek atzīts un īstenots princips, ka efektīvi cīnīties ar korupciju tiesu sistēmā var ar atalgojumu un kontroles politiku.

Valstij izdevīga ir “dārga” tiesu sistēma – mazākā tiesneša alga sakrīt ar premjerministra algu, bet Augstākās tiesas tiesnešu atalgojums divas un pat trīs reizes pārsniedz Ministru prezidenta algu, atkarībā no kvalifikācijas.

Viens no būtiskiem tiesu sistēmas efektivitātes priekšnoteikumiem ir ātrums, ko līdzšinējā sistēma nenodrošina.

No ekonomiskās vides un valsts konkurētspējas aspekta īpaši nozīmīgi tas ir civilprocesā, risinot saimnieciska rakstura strīdus.

Tiek izlīdzināta tiesu noslodze:

  • Pilsētas/rajona tiesas visas lietas skata kā pirmās instances tiesa;
  • Ir viena tiesa ar tiesu namiem.

Lai celtu procesa kvalitāti, tiek ieviests tikai rakstveida process kasācijas instancē, tiek apsvērta rakstveida procesa ieviešana arī apelācijas instancē (civilprocess).

Par pilnvarotu pārstāvi civilprocesā, apelācijas un kasācijas instancēs var būt tikai advokāti (lai atslogotu tiesas no maznozīmīgu, nereti nepamatotu prasību celšanas, kur advokāti ar savu vārdu atturēsies iesaistīties).

Ar likumu noteikts,ka advokātu atalgojums ir atkarīgs no lietas labvēlīga iznākuma, īpaši lietās,kas saistītas ar cilvēktiesībām un nodarbinātību, tā dodot iespēju ikvienam, kura tiesības ir aizskartas, griezties tiesā un aizstāvēt sevi. (Īrijas piemērs.)

Tiek paātrināta lietu izskatīšana (civilprocess):

  • Tiek noteikts termiņš tiesas sēdes dienas nozīmēšanai;
  • Tiek noteikts termiņš lietas izskatīšanai (piemēram, 6 mēneši). Termiņu var pagarināt tikai ar augstākas instances tiesas lēmumu.

Tiek samazinātas birokrātiskas un nelietderīgas darbības (civilprocess):

  • Tiesas gatavoti dokumenti netiek sūtīti lietas dalībniekiem (tiesu varas un pielīdzināmām personām – advokātiem, administratoriem, tiesu izpildītājiem un tamlīdzīgi, visus reģistrējot Tiesu informatīvajā sistēmā un juridiskām personām);
  • Maksimāli tiek izmantot elektroniskais paraksts (noteiktām procedūrām jebkurā gadījumā būs jāpaliek papīra formātā pa pastu – piemēram, paziņojumam, ka lieta ierosināta, informācijas nosūtīšana fiziskajām personām un tamlīdzīgi);
  • Formālo nolēmumu taisīšanas atcelšana (lietās par izsoļu aktu apstiprināšanu, maksātnespējas lietās atsevišķos gadījumos un citos);
  • Tiesas sēžu rakstisko protokolu vietā - audio (video) ieraksts;
  • Tiesnešu palīgu institūta nostiprināšana, piešķirot funkcijas veikt atsevišķas procesuālās darbības, vienlaikus atslogojot tiesnešus no tehniskām procedūrām, piemēram, spriedumu nosūtīšana u.tml.

Tiek ierobežota lietu novilcināšana (civilprocess):

  • Prasītājs neierodas uz sēdi - prasību noraida; atbildētājs - tiesa taisa aizmugurisko spriedumu (ir iespējams pārsūdzēt);
  • Jebkura saslimšana nav iemesls lietas atlikšanai;
  • Ja vēlas pārlikt lietas izskatīšanas datumu, tas savlaicīgi tiesai jādara zināms;
  • Apelācijas instancē pierādījumus var iesniegt tikai tad, ja tie pusei objektīvu apstākļu dēļ nav bijuši pieejami lietas izskatīšanas laikā pirmajā instancē, savukārt lūgumus var pieteikt 14 dienas pirms tiesas sēdes;
  • Termiņa paskaidrojumu sniegšanai saīsināšana no pašreiz spēkā esošajām 15 - 30 dienām uz 15 dienām;
  • Noteikts termiņš, kādā citi dalībnieki var iestāties lietā (pieteikt lūgumus);
  • Nepieciešams konkretizēt trešo personu statusu noteiktas kategorijas lietās (piemēram, akcionāru strīdos;)
  • Atsevišķas blakus sūdzības, kā piemēram, sūdzības par tiesas nodevām, tiek izskatītas atsevišķā tiesvedībā, neapturot pamatlietas izskatīšanu;
  • Procesuālo sankciju - naudas sodu palielināšana par neierašanos uz tiesas sēdi, par paskaidrojumu nesniegšanu noteiktajā termiņā, kā arī par citām darbībām, kas kavē lietas izskatīšanu.

Tiek saīsināts laiks, kas vajadzīgs galīgā sprieduma saņemšanai (civilprocess):

  • Palielināta prasījumu summa lietās, kuras atzīstamas par maza apmēra prasībām;
  • Jāpaplašina lietu kategorijas, kas tiek skatītas pirmajā instancē bez apelācijas iespējas.

Tiek ieviests princips - tiesas skata lietas, kurās ir strīds (civilprocess):

  • Pārdalīt citām institūcijām vai amatpersonām tiesai neraksturīgās funkcijas;
  • Juridisko faktu konstatēšanas funkciju nodot notāriem;
  • Saistību bezstrīdus lietas un lietas par saistību izpildīšanu brīdinājumu kārtībā – apstiprina notāri un nodod izpildei.


Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Tiesiskums

Veselības aprūpe

Valdības deklarācijas projekts

Mūsu galvenā vērtībair cilvēks, bet medicīnas nozare Latvijā patreiz efektīvinedarbojas ne pacientu, ne medicīnas aprūpē strādājošo, nevalsts interesēs.

Veselības aprūpes kopējais finansējums ir aptuveni divas reizes mazāks nekā Eiropā. Iedzīvotāji ir pamatoti neapmierināti ar veselības aprūpes sistēmu kopumā, ierobežoto pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti.

Pēdējās desmitgadēs strauji ir pieaudzis cilvēku mūža ilgums. 2008.gadā vīriešu dzīves ilgums ES bija 76,4 gadi, bet sieviešu — 82,4gadi. Savukārt vidējais veselīgas dzīves gadu skaits ir palielinājies daudz lēnāk, un vīriešiem tas bija 60,9 gadi, bet sievietēm — 62 gadi.

Tas nozīmē, ka, lai gan dzīve ir kļuvusi garāka, lielāka tās daļa tiek pavadīta ar sliktu veselību, un tas ir viens no faktoriem, kas strauji paaugstina izmaksas par veselības aprūpi un ierobežo cilvēku līdzdalību darba tirgū. Slikta veselība nelabvēlīgi ietekmē cilvēkkapitāla attīstību, bet tas ir priekšnoteikums uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai.

Nepielūdzami ir fakti par dzimstības, saslimstības, dzīvildzes un mirstības rādītāju stabilu pasliktināšanos mūsu valstī. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir cilvēka kvalitatīva dzīvildze ar to saprotot tā fizisku, garīgu un sociālu labklājību līdz mūža nogalei.

Līdz šim veiktās veselības aprūpes sistēmas reformas Latvijā nav sevi attaisnojušas. Joprojām vērojama tendence veikt sevi neattaisnojošas investīcijas medicīnas tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, kvalificēta medicīnas personāla emigrācija.

Latvijai nepieciešama ilgtermiņa veselības politika, kas nodrošinātu kvalitatīvu, pieejamu, teritoriāli līdzvērtīgu un izmaksu efektīvu medicīnisko pakalpojumu saņemšanu.

Nepieciešama katra cilvēka atbildības par savu veselību paaugstināšana akcentējot profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi tās saglabāšanā. Nepieciešama pienākumu, tiesību un atbildības noteikšana gan veselības aprūpes sniedzējiem, gan šo pakalpojumu saņēmējiem.

Lai uzlabotu medicīnisko pakalpojumu kvalitāti nepieciešama uz vienādiem noteikumiem balstīta pakalpojumu sniedzēju sacensība un skaidri definētu veselības aprūpes kvalitātes standartu ieviešana.

Šo mērķu sasniegšanai mēs piedāvājam ieviest vispārēju un obligātu veselības apdrošināšanu pēc Nīderlandes parauga, kura atrisinās iepriekšminētās problēmas.

Tā nodrošinās augsti kvalificētu medicīniskās aprūpes saņemšanu visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, statusa darba tirgū, materiālā stāvokļa, atrašanās vietas un citiem apstākļiem.

Jāpieņem likums par „Vispārējo obligāto veselības apdrošināšanu”, kurš iespējami precīzi seko Nīderlandes pozitīvajai pieredzei,tikai minimāli grozot šo modeli, tikai cik tas absolūti nepieciešams, lai piemērotu to Latvijas specifiskajiem apstākļiem.

Tajā tiks skaidri definēts atbildības sadalījums starp apdrošinātājiem un valsti.

Valsts ar likumu noteiks obligāti apdrošināmo medicīnisko pakalpojumu grozu un tā kvalitātes standartus, kuru apdrošinātājiem būs obligāti jānodrošina bāzes polises ietvaros.

Obligātās veselības apdrošināšanas polises visiem iedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam iegādāsies valsts, bet mazturīgiem un pensijas vecuma cilvēkiem tā kompensēs ievērojamu daļu no polises cenas.

Ar likumu tiks noteikts, ka apdrošināšanas kompānijas nedrīkst polises izsniegšanu atteikt nevienam, nedrīkst diskriminēt ne pēc vecuma,ne dzimuma, ne slimības vēstures, bet risku, ko tās uzņemas atsevišķu pacientu gadījumos, izlīdzinās no speciāla fonda, kurš sistēmas ietvaros veidosies no apdrošināšanas ienākumu daļas.

Apdrošinātāji varēs aktīvi piedāvāt tirgū arī paaugstināta pakalpojumua pjoma un paaugstinātas kvalitātes polises.

Jaunā pieeja veicinās esošo līdzekļu lietderīgu izmantošanu, kā arī būtisku jaunu līdzekļu piesaisti integrētā un labi strādājošā veselības aprūpes sistēmā.

Patreizējās nelabvēlīgās parādības, kas saistās ar nelegālajiem maksājumiem, sliktu pakalpojumu kvalitāti un nepietiekamu pieejamību automātiski izzudīs, jo katram būs iespējams sevi un savu ģimeni apdrošināt pie labas kvalitātes apdrošinātāja, atbilstoši savām vajadzībām, riska tolerances un iespējām.

Apdrošinātāju kvalitāte un veselības pakalpojumu kvalitāte būtiski uzlabosies brīvas konkurences apstākļos. Tieši tādēļ nepieciešams, lai valstij un pašvaldībām piederošie veselības aprūpes centri strādātu vienotas konkurences apstākļos ar privātiem pakalpojumu sniedzējiem, bez tirgu kropļojošām subsīdijām. Ja valsts, pašvaldība vai darba devējs vēlas kādu sabiedrības daļu atbalstīt, subsīdijas novirzāmas tieši atbilstošo apdrošināšanas polišu iegādei.

Medicīnas pakalpojumus sniedzošajām iestādēm jaunā pieeja nodrošinās iespēju plānot savas izmaksas, vadoties pēc reālās situācijas – noslēgto līgumu daudzuma ar apdrošināšanas kompānijām un sniegto pakalpojuma faktiskā daudzuma.

Tiks izstrādātas veselības aprūpes vadlīnijas pacientu izmeklēšanasun ārstēšanas procesam, ļaujot efektīvāk izmantot naudas līdzekļus.

Pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanās un izmaksu samazināšanās tikspanākta vairāku pakalpojumu sniedzēju veselīgas konkurences rezultātā.

To darbības kvalitāti, konkurenci un datu aizsardzību pārraudzīs speciāli veidota institūcija.

Tiks izveidota skaidra un nepārprotama, iedzīvotājiem pieejama datubāze par pakalpojumu sniedzēju prakses vietām, to izcenojumiem un ārstniecības rezultātiem, lai iedzīvotājs varētu vienmēr izvēlēties labāko – gan pakalpojumu sniedzēju, gan apdrošinātāju, kura pārdotās polises to nodrošina.

Tā kā apdrošinātāji varēs piedāvāt atlaides tiem, kuri dzīvos veselīgi, sportos un piekritīs ierasties uz regulārām profilaktiskām pārbaudēm, šis modelis būtiski uzlabos slimību savlaicīgu atklāšanu un veicinās veselīgu dzīves veidu.

Jaunā veselības aprūpes sistēma dos arī papildus motivāciju novirzīt veselības aprūpei arvien pieaugošus valsts budžeta līdzekļus,jo būs uzlabojusies kopējā sistēmas efektivitāte un kvalitāte. Protams, ka arī pārejas posmā novirzīsim papildus budžeta naudas programmas iedzīvināšanai.

Ieviešot e-medicīnu, panāksim pacienta un medicīnas personāla laika ekonomiju optimāla ārstnieciskā rezultāta sasniegšanai.

Izmantojot mūsu piedāvātās veselības aprūpes sistēmas priekšrocības, tiks veicināts veselības pakalpojumu eksports.


Latvijas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams vesels un darbspējīgs cilvēks. Vesels un darbspējīgs cilvēks tautsaimniecībā dod trīskāršu ieguvumu – produktīvi strādājot, tiek vairota ekonomiskā labklājība, ārstniecībai netiek tērēts veselības aprūpes budžets, un veselam cilvēkam nav jāapmaksā darba nespēja vai primārā invaliditāte, kas ir ieguvums sociālajā budžetā.

Veselība tiek uzskatīta par vienu no cilvēka pamatvērtībām, dzīves kvalitātes, personiskās un ģimenes labklājības pamatu.

Tiek veicināta iedzīvotāju attieksmes maiņa pret savu veselību. Lai to panāktu, tiek atjaunota veselības mācība visās skolās, izstrādāti visām pusēm izdevīgi apdrošināšanas nosacījumi un veikti ievērojami uzlabojumi ārstniecības pieejamībā visiem iedzīvotājiem.

Valstiskā līmenī tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar iedzīvotāju atveseļošanu, dzīves ilguma pagarināšanu, fiziskās kondīcijas un veselības uzlabošanu, darbaspējīgo iedzīvotāju un populācijas palielināšanu.

Pakāpeniski tiek mainīta sabiedriskā doma par fiziskajām aktivitātēm un tiek popularizēts veselīgs dzīvesveids.

Tiek ieviesta pacientam izdevīga solidāri finansēta veselības aprūpes sistēma, kurā “nauda seko pacientam”.

Veselības aprūpes finansēšana tiek veidota uz apdrošināšanas principiem, kas balstās uz vispārēju un obligātu veselības apdrošināšanu (līdzīgi Nīderlandes modelim).

Tiek ieviests obligāts veselības monitorings (pēc principa – veselīgas dzīvesveids un prevencija nozīmē lētāku polisi).

Veselības aprūpē tiek paplašināta privātā iniciatīva un konsekventi tiek ieviestas brīvas, sniegtajam pakalpojumam atbilstošas cenas (valsts tieši nepiedalās pakalpojuma dotēšanā).

Ja valsts vēlas, piemēram, salabot iedzīvotājiem zobus, tā subsidē atbilstošās apdrošināšanas polises, vai tieši apmaksā daļu no rēķiniem, nevis būvē un uztur neefektīvus un nekvalitatīvus "valsts stomatoloģijas centrus". Šis piemērs attiecināms uz jebkuru veselības aprūpes nozari. Tieši ar stomatoloģiju mums šobrīd viss ir kārtībā, tikai nepastāv iespēja apdrošināties, un līdz ar to daudzi nevar atļauties izmaksas.

Valsts ar likumu nosaka medicīnisko pakalpojumu bāzes paketi (valsts garantēto minimālo pakalpojumu grozu un medikamentus), kuras izmaksas apdrošinātājam obligāti jāsedz bāzes polises ietvaros.

Personas, kas jaunākas par 18 gadiem apdrošina valsts.

Valsts un pašvaldības garantē kompensāciju mazturīgajām personām, lai daļēji kompensētu polises iegādi.

Par papildus samaksu, brīvprātīgi ir iespēja iegādāties arī polisi ar lielāku pieejamo pakalpojumu segumu.

Veselības aprūpes finansēšanā un administrēšanā pieredze tiek pārņemta gan no sekmīgi strādājošās OCTA sistēmas, gan Nīderlandes veselības apdrošināšanas sistēmas.

Apdrošināšanas kompānijām nav tiesību atteikt apdrošināšanu paaugstināta riska klientiem, bet riski tiek kompensēti "pēc fakta" (Nīderlandes piemērs).

Tiek izstrādāta riska izlīdzināšanas korekcija un izveidota speciāla institūcija, kas nodarbojas ar risku aprēķināšanu un izlīdzināšanu.

Likumdošanā tiek skaidri definēts atbildības sadalījums starp apdrošinātājiem un valsti.

Apdrošinātajai personai ir brīva izvēles iespēja un tiesības mainīt apdrošinātāju reizi gadā.

Tiek samazinātas veselības aprūpes administratīvās izmaksas.

Tiek izstrādāts un ieviests vienots pakalpojumu klasifikators.

Tiek izveidota stingri aizsargāta datu bāze ar informāciju par pacientu veselības stāvokli.

Tiek noteikta ģimenes ārstu atbildība par praksē reģistrēto pacientu veselības stāvokli.

Vairāku pakalpojumu sniedzēju esamība un veselīga konkurence vienā teritorijā (ģimenes ārsti, speciālisti, aprūpes iestādes, slimnīcas) veicina pakalpojuma kvalitātes paaugstināšanos un izmaksu samazināšanos.

Tiek izveidota institūcija, kura uzrauga konkurenci, pakalpojumu kvalitāti un datu aizsardzību (Nīderlandes paraugs).

Izveidota iedzīvotājiem pieejama datu bāze ar pakalpojumu sniedzēju prakses vietām, izmaksām un ārstniecības rezultātiem (komplikācijas, hospitalizācija, mirstība).

Tiek veicināta privātās medicīnas attīstība.

Tiek nodrošināta publiskā un privātā medicīnas sektora godīga konkurence.

Medicīnas pakalpojumiem tiek nodrošināta Eiropas standartiem atbilstoša kvalitāte.

Tiek samazināta veselības aprūpes pieejamības nevienlīdzība starp dažādām sociāli ekonomiskām grupām.

Tiek uzlabota vide inovāciju ieviešanai (gan tehnoloģiju ziņā, gan veselības aprūpes modeļu organizācijas ziņā).

Tiek nodrošināta investīciju aizsardzība medicīnas nozarē.

Tiek atbalstīta Medicīnas tūrisma attīstība. Tas kļūst par vienu no Latvijas tūrisma pamatelementiem.

Tiek veidots prasmīgs veselības aprūpes menedžments un mārketings, kas sekmē jaunu tirgu apgūšanu un medicīnas tūrisma produktu paplašināšanu.

Tiek gatavoti augsta līmeņa medicīnas iestāžu menedžmenta speciālisti.

Izveidota viena konkurētspējīga augstākā izglītības iestāde medicīnas nozares speciālistu sagatavošanai.

Tiek nodrošināta medicīnas nozares speciālistu apmācības ķēde, paredzot valsts budžetā atbilstošus līdzekļus ārstu rezidentu sagatavošanai.

Likumdošanā noteiktas tiesības Latvijā praktizēt arī citu valstu ārstiem.

Tiek veicināta zāļu ražošanas attīstība un konkurence zāļu tirgū.

Tiek noteikta sistēmiska pieeja bērnu veselības aprūpei un samazināta bērnu (zīdaiņu) mirstība.

Tiek pētīta un analizēta Ziemeļvalstu pozitīvā pieredze par vietējās pašpārvaldes iesaisti iedzīvotāju medicīniskajā aprūpē (tajās veselības aprūpe kopā ar nodokļu administrēšanu daļēji nodota vietējās varas pārziņā, darba ņēmējs maksā nodokļus konkrētā administratīvā teritorijā, piereģistrējoties kā darba ņēmējs un nodokļu maksātājs, saņem veselības apdrošināšanas karti un atbilstoši tai - medicīnas pakalpojumus), lai pārņemtu mums iespējamo risinājumu.

Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Veselība

Sports un veselīgs dzīves veids

Mērķi:

Nodrošināt, lai katram cilvēkam būtu iespējas nodarboties ar sportu (sports visiem);

Nodrošināt, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītību, sekmējot jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visu veidu resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam (bērnu un jauniešu sports);

Nodrošināt, lai talantīgie sportisti un nacionālo izlašu komandas (arī sporta spēļu komandas) varētu sagatavoties un startēt olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, sporta spēļu atlases turnīros un finālturnīros (augstu sasniegumu sports);

Nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un spējām iesaistīties pielāgotās sporta nodarbībās (sports cilvēkiem ar invaliditāti).


Mērķa sasniegšanai nepieciešamie risinājumi:

vispusīgs atbalsts valsts, pārvaldes institūciju, pašvaldību, nevalstisko sporta organizāciju un visas sabiedrības līmenī;

pietiekami finansiālie resursi nacionālās sporta attīstības pasākumu ieviešanai;

sporta attīstības programmas īstenošanas koordinācija, vadība, pārraudzība un izvērtēšana;

prioritārajiem darbības virzieniem atbilstoši, precīzi formulēti rīcības plāni visām to īstenošanā iesaistītajām institūcijām;

pietiekams cilvēkresursu nodrošinājums gan skaita, gan sagatavotības ziņā;

indikatorrādītāju sistēmas izveide rezultātu novērtēšanai, analīzei un prognozei īsā un ilgstošā laika periodā.


Valdības deklarācijas Projekts

Tiek popularizētas un atbalstītas fiziskās aktivitātes kā veselīga tautas dzīvesveida sastāvdaļa, izmantojot pozitīvos ielu vingrotāju un citu masu sporta aktīvistu piemērus.

Ar pašvaldības un valsts gādību tiek radītas iespējas katram cilvēkam nodarboties ar sportu un iekļauties sportiskā vidē.

Īpaša uzmanība un rūpes tiek veltītas, lai katrs bērns un jaunietis varētu nodarboties ar sportu. Skolās tiek paaugstināta fizisko aktivitāšu nozīmība, lielāka uzmanība tiek veltīta nodarbību kvalitātei un regularitātei.

Tiek noteikta valsts un sabiedrības līdzatbildība par bērnu un jauniešu fizisko izglītību, tiek sekmēta jauno sportistu meistarības pilnveide un visu veidu resursu plānošana un izmantošana bērnu un jauniešu sportam.

Tiek veicināti augsti sasniegumi sportā un gādāts, lai talantīgie sportisti un nacionālo izlašu komandas (t.sk. sporta spēļu komandas) varētu sagatavoties un startēt Olimpiskajās spēlēs, Pasaules sporta spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos (sporta spēļu atlases turnīros, kvalifikācijas turnīros un finālturnīros).

Tiek nodrošināts, lai cilvēki ar invaliditāti varētu nodarboties ar sportu atbilstoši viņu vēlmēm un spējām iesaistīties pielāgotās sporta nodarbībā, tiek atbalstītas organizācijas, kuras piedāvā šādu iespēju.

Tiek radīta labvēlīga situācija, lai panāktu pašvaldību, biedrību un nodibinājumu, Eiropas brīvprātīgā darba formu saskaņotu rīcību, piedaloties Eiropas un vietējo pašvaldību sporta projektos un citos attīstības pasākumos.

Sadarbībā ar mēdijiem tiek veidoti izglītojoši informatīvi raidījumi, vizuālās reklāmas, bukleti utt. par sporta, veselības, izglītības, labklājības organizācijas jautājumiem. Informācija tiek iekļauta populārāko sociālo saitu vidē.

Maksimāli lielā skaitā tiek izveidoti plašai publikai pieejami sporta un veselības attīstības veicināšanas objekti.

Latvijas iedzīvotāji tiek plaši informēti par sporta attīstības nākotnes perspektīvu un veselīga dzīvesveida pozitīvismu.

Sadarbojoties ar labdarības organizācijām, tiek nodrošināta sporta ekipējuma un apģērba iegāde un sporta sekciju apmeklējuma apmaksa trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm.

Izglītības sistēmā tiek iekļautas mācības par veselīgu dzīvesveidu vismaz 1 reizi mēnesī (katru gadu palielinot stundu skaitu). Bērni un jaunieši tiek izglītoti par narkotisko vielu, alkohola, dopinga utt. ietekmi uz cilvēka organismu, par to radītajām izmaiņām.

Jauniešiem tiek organizētas regulāras tikšanās ar kompetentiem veselības nozares speciālistiem - ekspertiem.

Tiek veidots un demonstrēts speciāli jauniešiem radīts uzskates (video) materiāls, ko radījuši paši jaunieši atbilstoši viņu interesēm un problēmas skatījumam. Tiek rīkotas tikšanās ar reāliem atkarību upuriem, problemātisko grupu jaunieši tiek iesaistīti atkarību seku skarto cilvēku aprūpē, lai radītu uzskatāmu piemēru.

Tiek pastiprinātas pārbaudes azartspēļu, alkohola, un citu atkarību veicinošo vielu uzņēmumu darbībā.

Tiek palielināti nodokļi atkarību izraisošo vielu tirdzniecībai, novirzot tos uz veselības un attīstības objektu būvniecību un uzturēšanu.

Tiek izveidots speciāls ziedojumu konts vispārējai valsts sporta un veselības attīstībai. Pilnībā tiek publiskoti visi izdevumi, ieņēmumi, atskaites par veikto objektu būvniecību un līdzekļu izlietojumu. Tiek rasta iespēja šajā kontā novirzīt lielo valsts uzņēmumu (vai kāda konkrēta uzņēmuma: LDz, LVM, LVGāze, vai tml.) to nodokļu daļu, kas tiek virzīta ziedojumiem.


Diskusija par tematu Sports

Sociālā politika un sociālā drošība

Tiek reformēta un veidota stabila, sabalansēta un ilglaicīga sociālās aizsardzības sistēma

Sociālā palīdzība (t.sk. sociālie pabalsti) tiek noteikta kā īslaicīgs (līdz12 mēnešiem) atbalsta mehānisms, kamēr palīdzības saņēmējs veic nepieciešamās aktivitātes un pasākumus, lai izkļūtu no sociālā riska situācijas, kurā ir nonācis (nodarbinātība, ienākumu līmeņa samazinājums, dzīvesvietas zaudēšana, ģimenes sastāva izmaiņas u.c.).

Nacionālajā līmenī tiek noteikts vienots sociālās palīdzības sniegšanas regulējums, vienotas prasības sociālās palīdzības saņemšanai un vienots sociālo pabalstu apmērs visos reģionos.

Iedzīvotājiem tiek sniegta regulāra informācija par valsts piedāvātajiem sociālās aizsardzības pakalpojumiem un sociālās integrācijas iespējām.

Tiek aktualizēta iespēja un nepieciešamība veidot individuālus uzkrājumus pensijai, mazinot paļaušanos uz valsts pašreizējo pensiju sistēmu.

Tiek veicināta pensiju kapitāla uzkrāšana, kas nodrošinātu pensijas pienācīgu apmēru vecumdienās.

Visām personām, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā, tiek nodrošinātas tiesības uz vispārējo vecuma pensiju.

Vispārējās pensijas apmērs sastāv no pamatpensijas un papildu pensijas.

Algotiem darbiniekiem pastāv obligātās papildu pensijas sistēma. Visi algotie darba ņēmēji, kas nodarbināti Latvijā, ir apdrošināti papildu pensijas sistēmā.

Darba ņēmēji, kuri maina nodarbošanās veidu, kļūstot par pašnodarbinātām personām, atsevišķos gadījumos paliek iesaistīti papildu pensijas sistēmā. Šajā gadījumā viņi paši pilnībā veic visas iemaksas.

Algotu darba ņēmēju papildu pensijas sistēmu kopīgi finansē darba ņēmēji un darba devēji, pēdējiem veicot divas trešdaļas no iemaksām, bet darba ņēmējiem atlikušo trešdaļu. Darba devējs ir atbildīgs par darba ņēmēja attiecīgo iemaksu atskaitīšanu.(Pēc Dānijas parauga)

Tiek nodrošinātas pirmspensijas vecuma iedzīvotāju tiesības uz darbu.

Tiek apsvērta iespēja strādājošiem pensionāriem izmaksāt līdz 30 % no pensijas, lai valsts vienlaicīgi nemaksātu pensionāram pilnu pensiju un papildus vēl kādam bezdarbniekam pabalstu.

Tiek izvērtēta pensionēšanās vecuma paaugstināšanas atdeve un savlaicīgi domāts, kā sakārtot problēmu, lai daļa speciālistu, kas nespēs pildīt savus darba pienākumus ar pilnu atdevi līdz pensionēšanās vecumam, nezaudētu darbu un nepapildinātu bezdarbnieku rindas.

Laikus tiek uzsākta pirmspensijas vecuma darbinieku pārkvalificēšana un nepieciešamības gadījumā - pārcelšana piemērotā amatā.

Tiek domāts par plašāku priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, saņemot nepilnu pensiju. Šobrīd daudzi jauni, enerģiski un darboties spējīgi nozaru speciālisti pēc augstskolu beigšanas nevar atrast specialitātei atbilstošu darbu, tādējādi tiktu nodrošināta pēctecība nozarē.

Lietderīgi tiek izmantoti uzkrātie pensiju 2.līmeņa līdzekļi - daļa no tiem tiek novirzīta studiju kreditēšanai.

Valsts attīstības bankās tiek veidots studentu - kredītņēmēju reģistrs.

Saņemto kredītu atmaksa, izņemot konservatīvās procentu likmes un samaksu par konta apkalpošanu, tiek veikta ar personas iemaksām pensiju 2.līmenī turpmākajā darbības laikā, tā motivējot studentu - kredītņemēju jau savas iespējamās mācību prakses laikā pieprasīt no darba devēja darba līgumu, lai mazinātu savas ar "mīnus" zīmi reģistrētās kredītsaistības. (Pašreizējais uzkrājums pensiju 2. līmenī pārsniedz vienu miljardu latu. Likumdošana atļauj 5% no šiem līdzekļiem investēt tautsaimniecības attīstībai, izmantoti 0,2%, brīvie līdzekļi aptuveni 50 miljoni latu.)

Tiek izveidota ticama datu vākšanas un migrācijas plūsmu monitoringa sistēma, kas parāda migrācijas ietekmi uz neaizsargātajiem iedzīvotājiem. (Šobrīd nav zināms Latvijā palikušo bērnu skaits, kuriem viens vai abi vecāki ir devušies strādāt ārzemēs, lai gan vecāku aizbraukšana rada vērā ņemamu spriedzi ģimenēs. Nav statistikas par veco ļaužu skaitu, kam trūkst ģimenes atbalsta.)

Tiek gādāts par bāreņu un bez vecākiem palikušo bērnu adopcijas iespējām Latvijā.

Diskusija par tēmu Sociālā politika

Ģimene un demogrāfija

Ģimenes valsts politikas pamatprincipi.

Viens no svarīgākajiem sabiedrības attīstības nosacījumiem ir spēcīga, sociāli un ekonomiski patstāvīga ģimene.

Ģimene kā sabiedrības pamats tiek stiprināts, mainot mūsu sabiedrisko domu, apgūstot kultūrvēsturisko mantojumu, atzīstot ģimenes saites, motivējot vecākus ieguldīt bērnos un bērnos veidojot pienākuma apziņu pret vecākiem.

Valsts atbalsta ģimeņu veidošanos, veicina to noturīgumu un labklājību, nodrošina ģimenei labvēlīgu vidi, kā arī sniedz atbalstu esošajām un topošajām ģimenēm dažādās sarežģītās dzīves situācijās.

Tiek gādāts, lai vairāk bērnu augtu gādīgās un mīlošās audžuģimenēs, nevis bērnunamos. (Raugoties pat vienīgi no ekonomiskā viedokļa, rūpes par bērnu ģimenē ir saistītas ar ievērojami mazākām izmaksām nekā bērnunamā, kur izmaksas ir daudz lielākas.

Tiek noteikti labāki kreditēšanas noteikumi jaunlaulātajiem vai topošajiem vecākiem, lai atturētu Latvijas iedzīvotājus no emigrēšanas un iedrošinātu aizbraukušos atgriezties dzimtenē.

Tuvāko desmit gadu laikā tiek panākta demogrāfiskās situācijas uzlabošanās.

Jaundzimušajiem un zīdaiņiem tiek nodrošināta labāka veselības aprūpe un samazināta lielā zīdaiņu mirstība (2012. gadā reģistrēti 8.24 nāves gadījumi uz 1,000 jaundzimušajiem).

Tiek atbalstītas jauno vecāku izglītības iespējas. Vecāki ar augstāku izglītības līmeni un zināšanām psiholoģijā, ar cieņu izturoties pret bērnu, spēj izaudzināt personību, kura labi izprot sabiedrības vērtības. Turpretī vecāki, kuri neapzinās savu lomu bērna attīstībā, neveicina bērna personības attīstību un iekļaušanos sabiedrībā.

Valsts un pašvaldības sniedz palīdzību vecākiem savu bērnu attīstībā un izglītošanā.

Bērni tiek audzināti cienīt savus vecākus, godāt vecāku un vecvecāku pieredzi, dzimtas saknes un savas tautas tradīcijas.

Sabiedrības nosodījums tiek veltīts vecākiem, kuri nerūpējas par saviem bērniem un bērniem, kuri nerūpējas par saviem vecākiem.

Tiek gādāts, lai bērnu radīšana, pilnvērtīga audzināšana un izglītošana vismaz līdz bērna 18 gadiem nepasliktinātu ģimenes labklājību un iedzīvotājos nostiprinātos paļāvība uz valsts atbalstu bērnu audzināšanā.

Ar ģimeni atbalstošu nodokļu politiku tiek risināta Latvijā aktuālā demogrāfijas problēma, veicinot tā saukto optimālo ģimenes modeli (ģimenē aug vismaz trīs bērni).

Tiek radīti finansiāli stimuli, kas mudinātu ģimenes atļauties vairāk bērnu. Tiek piešķirti pabalsti visā agrās bērnības posmā un noteikta bezmaksas medicīniskā aprūpe gan bērniem, gan jauniešiem līdz 18 gadu vecumam.

Tiek veidota valsts un pašvaldību atbalsta sistēma jaunajām ģimenēm - atvieglojumi pirmā mājokļa iegādei, bērnu uzraudzībai, skološanai utt.

Tiek veidota vienāda attieksme (t.sk. finansiāla) visās pašvaldībās pret to teritorijā deklarētajām ģimenēm ar bērniem.

Dažādi sociālie bonusi tiek pārvirzīti palīdzībai ģimenēm ar bērniem.

Tiek nodrošināts atbalsts ģimenēm, kuras audzina bērnus, kas vecāki par 1 gadu (šobrīd valsts politika atbalsta bērnu audzināšanu līdz gada vecumam).

Tiek domāts par individuālajiem stimuliem (nodokļu atvieglojumiem, atsevišķu mērķu pabalstiem) ģimeņu ar bērniem atbalstam (līdzīgi kā Igaunijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Francijā, Īrijā,Islandē).

Katrai ģimenei, kurā piedzimst bērns, tiek dotas ievērojamas nodokļu atlaides, nevis maksāti pabalsti. Piemēram, ja ģimenē ir viens bērns ģimenes ienākumi līdz, 350 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem. Ja ģimenē ir divi bērni - ģimenes ienākumi līdz 700 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, ģimenes ienākumi līdz 1000 latiem tiek pilnībā atbrīvoti no nodokļiem.

Tiek domāts par iespēju valstij atbalstīt ģimenes, nosakot samazinātu PVN likmi (vai to vispār nepiemērojot), iegādājoties lietas, kas ir paredzētas tikai un vienīgi bērniem (autiņbiksītes, bērnu pārtika u.t.t).

Tiek piešķirts pabalsts ģimenēm ar bērniem pirms mācību gada sākuma.

Tiek dažādotas pirmsskolas bērnu uzraudzības iespējas, lai vecāki varētu bērnu audzināšanu sekmīgi savienot ar darbu, paplašināts valsts un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu tīkls, izveidots aukļu dienests, rotaļu centri un Dienas aprūpes iestādes.

Publisko un privāto pirmsskolas iestāžu kvalifikācija un atbildība tiek paaugstināta, lai bērnu attīstību neietekmētu vecāku intensīvā noslodze darbā.

Tiek atjaunotas regulāras valsts finansētas bērnu profilaktiskās medicīniskās apskates. (Šobrīd saskaņā ar ģimenes ārstu informāciju bērnu fiziskās attīstības un veselības stāvoklis ir neapmierinošs. Pilnīgi veselu pusaudžu īpatsvars ir mazāks par 60%. Pieaug jauniešu skaits, kuriem ir stājas traucējumi un mugurkaula skolioze.)

Tiek radītas jaunas veselīga dzīves veida iespējas ģimenēm ar bērniem – pielāgoti parki, publiskie izklaides un attīstības centri.

Tiek izstrādāti izdevīgi atbalsta nosacījumi jaunajām ģimenēm, pārceļoties uz darbu un dzīvi laukos.

Lauku skolas tiek veidotas par lauku kultūras dzīves atbalsta centriem.

Tiek motivēta vīriešu (tēvu) aktīva iesaistīšanās bērnu audzināšanā, lai sieviete nezaudētu kvalifikāciju un atgrieztos darba tirgū.

Diskusija par tēmu "Ģimene un demogrāfija"

Administratīvi teritoriālā attīstība

Reģionu attīstība

Valdības deklarācijas projekts

Reģionālā attīstība

Latvija kopumā būs tik stipra un attīstīta, cik stiprs un attīstīts būs tās vājākais reģions. Mums ir nepieciešami ekonomiski un sociāli stipri, ilgtspējīgi un starptautiski konkurētspējīgi reģioni. Galvenais, ko vajag saprast un pieņemt, ka reģionālās attīstības politikas centrā jābūt cilvēkam un viņa vēlmei saistīt savu dzīvi ar dzimto vietu.

Mērķi: Samazināt reģionu depopulācijas tempus; Panākt līdzsvarotu reģionu attīstību; Katras Latvijas pašvaldības iedzīvotājiem piedāvāt maksimāli vienādas iespējas un pakalpojumu kvalitāti; Izveidot Latvijas reģionos uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi.

Uzdevumi: 1. Ceļā uz efektīvu reģionu pārvaldības modeli turpināsim pašvaldību apvienošanas procesu, perspektīvā samazinot pašvaldību skaitu līdz 30. Panāksim, ka reģionu iedzīvotāji saņem labākus pakalpojumus un iespējas sevi realizēt uz vietas.

2. Veiksim pašvaldību funkciju auditu un pilnveidosim pašvaldību finansēšanas sistēmu. Padarīsīm to taisnīgāku attiecība pret reģionu iedzīvotājiem un saņemtajiem publiskajiem pakalpojumiem. - Pakāpeniski palielināsim pašvaldību ieņēmumu daļu no IIN. - Izmainīsim pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda veidošanas un sadales kartību. 3. Valsts reģionu atbalsta politiku pielāgosim katras pašvaldības individuālajām vajadzībām, nodrošinot iedzīvotājiem līdzīgas iespējas izglītoties, audzināt bērnus un uzsākt savu biznesu visā valsts teritorijā.

4. Izveidosim Reģionu ražošanas centru programmu, tam izmantojot Eiropas Savienības Struktūrfondu, valsts budžeta, pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju līdzekļus, kopumā ap 400 miljoniem eiro. Reģionu ražošanas centru programmas līdzekļus izlietosim pašvaldību ražošanas centru nodrošināšanai ar nepieciešamo publisko infrastruktūru – pievadceļiem, IT infrastruktūru, elektroenerģijas, siltumenerģijas un ūdensvada pieslēgumiem. Ražošanas centru programma tiks īstenota ciešā saistībā ar Ražošanas attīstības fonda darbību.

5. Īstenosim pārdomātu Latvijas ceļu programmu – izveidosim Latvijas ceļu fondu – kas efektīvi piesaistīs privātā sektora līdzekļus ātrai Latvijas ceļu tīkla atjaunošanai. Četru gadu laikā nodrošināsim, ka visi Latvijas attīstības centri būs savstarpēji savienoti ar labā stāvoklī esošiem ceļiem.

6. Turpināsim esošo „Starta programmu” Latvijas jaunajiem uzņēmējiem, bet šīs programmas ietvaros veidosim speciālu atbalstu jauniem uzņēmējiem Latvijas reģionos. Uzņēmējs Latvijas reģionos ar Attīstības finanšu institūcijas palīdzību varēs saņemt subsidētu aizņēmumu līdz 50 000 eiro un iespēju daļēji dzēst šo aizņēmumu, ja uzņēmējs izpilda biznesa plānu.


Reģionālās attīstības mērķis - izcils, konkurētspējīgs novads.

Jaunveidojamais novads domā par skolu un vidējo profesionālo mācību iestādi kā savas teritorijas kultūras un izglītības centru, informē un iesaista jauniešus un aktīvos ļaudis pašvaldības attīstībā, gādā, lai viņi neaizbrauc uz neatgriešanos, domā par jaunām darbības nišām un maziem inovāciju centriem, kur apmainīties idejām un dalīties pieredzē, veido sadarbību ar pilsētām un kaimiņu teritorijām, apzina sava novada saknes un mēģina tās iesakņot un padarīt par auglīgiem mārketinga zariem, lai piedāvātu patērētājiem jaunus pakalpojumus, izmantotu katru iespēju pieslēgties globālajam tirgum ar savu unikālo savdabību un izjūt atbildību par jaunajām ģimenēm. Pašvaldība ir tā, kas palīdz saviem iedzīvotājiem apzināties, ka tepat ir daudz iespēju, lai nebrauktu prom no Latvijas, kļūt bagātākiem un laimīgākiem.

Iespējamās darbības:

– Veidot reģionālās attīstības partnerības;

– Attīstīt novadu inovāciju centrus.

Neskatoties uz nelielo Latvijas teritoriju, reģionu starpā ir lielas atšķirības iedzīvotāju dzīves līmeņa un pilsētu un reģionu konkurētspējas ziņā. Atšķirību mazināšana tiek risināta prioritārā kārtā, jo ir ļoti cieši ir saistīta ar visas valsts attīstību.

Tiek izvērtēta un ar pašvaldībām diskutēta administratīvi teritoriālās reformas tālākas turpināšanas pamatotība un nepieciešamība, veidojot otro pašvaldību līmeni, par pamatu ņemot vēsturiskos Latvijas reģionus - Latgali, Kurzemi, Vidzemi un Zemgali (iespējams Sēliju), kā arī Rīgas reģionu. Variants - otrais pašvaldību līmenis var tikt veidots apvienojoties novadiem apriņķos, aptuveni pēc to iedalījuma Latvijā līdz 1940.gadam (PSRS laikā - rajoni).

Valdībā tiek apstiprināta reģionu nozaru politika, lai nodrošinātu līdzsvarotu reģionālo attīstību Latvijā.

Pašvaldības darbojas vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā (jaunu darba vietu radīšanā u.t.t.) un nodrošina savas administratīvās teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Pašvaldību un reģionu vadītāji pārdomāti izmanto savu teritoriju konkrētās priekšrocības un iespējas, un veicina valsts attīstību kopumā.

Valsts attīstības iniciatīva nāk galvenokārt no vietējā un reģionālā līmeņa vadītājiem un iedzīvotājiem.

Valdība iesaistās kā partneris, atbalstot vietējā un reģionālā līmeņa attīstības iniciatīvas.

Valdība piešķir īpašu atbalstu attīstībai reģionos.

Valdība nodrošina dažādu saistīto nozaru ministriju saskaņotu politiku reģionu attīstībai.

Tiek noteikts sasniedzamais mērķis, ka visi Latvijas reģioni ir pievilcīgas vietas, kur dzīvo pārtikuši iedzīvotāji un ir veiksmīgi attīstīta uzņēmējdarbība.

Par izaugsmi veicinošu teritoriju tiek noteikti lieli, spēcīgi, attīstīti reģionālie centri, kas aptver lielāko daļu no novadu iedzīvotājiem un ekonomiskajām aktivitātēm.

Tieši reģionālo centru pārvalde tiek noteikta par vienu no galvenajām valsts pārvaldes sastāvdaļām. Pirmās attīstības idejas un nepieciešamie pasākumi tiek izstrādāti vietējās pašpārvaldes līmenī.

Reģiona centra iekšienē (teritorijā) ir nodrošināta labas pārvietošanās un pakalpojumu patēriņa iespējas.

Mobilitāte nodrošina iespēju reģiona iedzīvotājiem ātri pārvietoties starpreģionu robežās un izmantot darba un dzīves iespējas dažādu reģionu teritorijās.

Reģioni ir ieinteresēti sadarboties un atbalstīt iedzīvotāju pārvietošanos, jo daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa paliek pašvaldībās pēc iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietas, bet daļa – pēc darba vietas.

Vietējais transporta tīkls tiek integrēts kopējā Eiropas Savienības transporta tīklā. Ieguldījuma rezultātā panākamas lielas izmaiņas reģionā - pieejamība tirgos (vietējos un ārējos) un tādējādi pieaug reģiona ekonomiskā aktivitāte.

Prioritāte tiek dota transporta infrastruktūras ieguldījumiem ceļos, kas savieno reģionālās nozīmes ceļu tīklu, t.sk. ar ES transporta tīklu.

Konkurētspēja transporta jomā veicina kaimiņvalstu sadarbību (piemēram, "Rail Baltica" projekts).

Transporta nozares attīstība tiek plānota ilgtermiņā un kompleksi (infrastruktūra, transporta tehnoloģijas, loģistika un nozares regulējums).

Tiek nodrošināta transporta sistēmas sinhronizācija - transporta tīklam ir jābūt vienotam, nevis tādam, kas sastāv no dažādiem atsevišķiem, savstarpēji nesavienotiem tīkliem.

Reģionālā līmenī tiek risināta ilgtermiņa lauksaimniecības politika, kā rezultātā tiek palielināta lauksaimnieciskā ražošana, stabilizēta lauku nodarbinātība, palielināti lauku iedzīvotāju ienākumi, veicināta lauku attīstība.

Latvijas reģionālās attīstības politika un telpiskās attīstības modelis nākotnē tiek balstīts uz noteiktas nozares izaugsmi kontekstā ar konkrēta reģiona attīstību.

Strukturālā politika vairāk tiek novirzīta un koncentrēta uz izaugsmi reģionā (reģionu izaugsmi).

Tiek atbalstīta sadarbība starp pilsētām (savstarpēji tiek risinātas pilsētu problēmas) un reģioniem (novadiem).

Tiek izvērtētas vietējās administratīvi teritoriālās reformas radītās negatīvās sekas un izstrādāti risinājumi to novēršanai, respektīvi, tiek domāts par jaunu, efektīvu reģionu un novadu izveidošanu.

Latvijas reģioni kļūst par potenciālu Eiropas mēroga pilsētu reģioniem, kuros tiek veiktas valstiski nozīmīgas darbības.

Reģioniem attīstoties, daudz lielāka loma tiek piešķirta atsevišķu pilsētu un sevišķi lielo pilsētu attīstībai, kā arī pilsētu un pilsētu-lauku sadarbības modeļu izveidei.

Tiek veidota t.s. policentriska pilsētu attīstība. (Policentrisms ir telpiskas attīstības modelis, kas balstīts uz pilsētu tīklu, kuras tiecas uzlabot teritoriālo kohēziju un, pārdomājot attīstību un ražīgumu veicinošo resursu sadali, vēršas pret teritoriālām atšķirībām. To mērķis ir samazināt jebkura mēroga pārapdzīvotības negatīvo ietekmi, vienlaikus mazinot centra-perifērijas atšķirības (Maier,2006).

Latvijā tiek veidots vairāku attīstības centru modelis. (Vairāku attīstības centru modelis iezīmē telpisko izaugsmi, kuru raksturo ideja, ka savstarpēji neatkarīgi attīstības centri ir reģionu izaugsmes un attīstības veicinātāji. Šo attīstību raksturo centra – perifērijas attiecības, t.i., attīstoties centram – spēcīgai pilsētai, attīstās arī tās tuvumā esošās pilsētas un citas teritorijas.)

Pilsētu sadarbības modelis tiek izmantots, lai nedublētu pakalpojumu funkcijas un taupītu resursus.

Sadarbības rezultātā tiek noteiktas pilsētām to salīdzinošās priekšrocības un nepieciešamība specializēties gan preču ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanā, kā arī papildināt vienai otru.

Pilsētu tīkla sinerģija tiek radīta pilsētu specializācijas (pēc nozarēm) rezultātā vai klasificēšanas atkarībā no funkcijām (orientēšanās uz līdzīgām funkcijām).

Vairāku attīstības centru modelī, būtiskākā loma ir atsevišķu pašvaldību pārvaldības kapacitātei.

Pilsētas sacenšas savā starpā, lai kļūtu gan par attīstības centriem, gan par augošām perifērijas pilsētām.

Dominē sacensība, kurā atsevišķas pilsētu pašvaldības cenšas iegūt labākus apstākļus savas pilsētas sociāli ekonomiskajai attīstībai.

Notiek resursu koncentrācija, lai sasniegtu attīstības centra radīšanai un izaugsmei nepieciešamo resursu masu.

Tiek nodrošināta Latvijas plānošanas reģionu vienmērīga attīstība, kas veicina iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos un nodrošina līdzsvarotu visas valsts attīstību.

Valsts nosaka pašvaldību pakalpojumu regulējumu (apojomu un kritērijus), piemēram, ekonomiski pamatotu iedzīvotāju skaitu pakalpojuma saņemšanai vietējās pašvaldības teritorijā, vai līdzvērtīga pakalpojuma sniegšanai novadā.

Tiek izmantota Eiropas Savienības un tās dalībvalstu reģionālās politikas pozitīvā pieredze. http://europa.eu/pol/reg/index_lv.htm

Tiek izstrādāta uz pierādījumiem balstīta, mērķtiecīga reģionālā politika Latvijā, kas veicina darbavietu radīšanu, konkurētspēju, tautsaimniecības izaugsmi, dzīves kvalitātes uzlabošanos un ilgtspējīgu attīstību, padara visus reģionus vienādi pievilcīgākus iedzīvotāju un uzņēmēju acīs.

Reģionālā rīcībpolitika tiek koncentrēta uz reģionālo atšķirību mazināšanu un iekšējās migrācijas samazināšanu mazāk attīstītajos reģionos kā Latgale.

Eiropas struktūrfondu līdzekļi tiek novirzīti pašvaldībām infrastruktūras attīstībai un nodarbinātības veicināšanai īpaši lauku apvidos.

Lauku reģionos tiek nodrošināts atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

Uzņēmēji gūst labumu no lielākas darbspējas, savukārt reģiona iedzīvotāji apgūst jaunas zināšanas un kompetences.

Tiek izmantotas visas ES piedāvātas finanšu iespējas, lai sniegtu atbalstu tiem reģioniem, kam izvietojuma vai vēsturiski veidojušos apstākļu dēļ ir grūti konkurēt vienotā tirgū.

Tiek veicināta pārrobežu ekonomiskā, sociālā un kultūras sadarbība.

Tiek palielināta iekšējā un ārējā transporta tīkla savienojamība starp Latvijas reģioniem un pārrobežu.

Tiek veikti papildus ieguldījumi un izveidota labāka transporta un komunikāciju infrastruktūra.

Nekustamā īpašuma nodoklis pašvaldībās tiek virzīts infrastruktūras uzturēšanai, sakārtošanai un attīstībai.

Tiek izstrādāti vairāki ceļu nozares finansēšanas modeļi, kas veicina nozares ilgtermiņa stabilas attīstības iespējas un ļauj savlaicīgi plānot tehnoloģiju iepirkumus, iepirkt lētākas un kvalitatīvākas izejvielas, kā arī veikt atbilstošas personāla apmācības.

Eiropas finanšu līdzekļi no nerealizētiem projektiem tiek novirzīti uz valsts ceļu būves darbiem, kā arī tiek savlaicīgi apgūts ceļu nozares projektiem paredzētais ES finansējums 2014.-2020. gadam.

Tiek attīstīti publiskās privātās partnerības projekti ceļu būvniecības nozarē.

Tiek uzlabota ceļu nozares darbu kvalitāte un stingrāk tiek vērtēta ceļu darbu izpildes kvalitāte un darbu saprātīga pašizmaksa.

Maksimālas rūpes tiek veltītas Latvijas lauku teritoriju attīstībai.

Migrācijas radīto problēmu risināšanai lauku reģionos tiek nodrošināta pašvaldību sociālo dienestu, valsts institūciju un citu iesaistīto pušu saprātīga un sabalansēta sadarbība.

Pašvaldības politika tiek balstīta uz dažādu atvieglojumu piešķiršanu uzņēmējiem par jaunu darba vietu radīšanu.

Tiek nodrošināts atbalsts uzņēmējiem, piemērojot NĪN nodokļa atlaides par pašvaldības teritorijā uzbūvētu ražošanas uzņēmumu.

Tiek veicināta jaunu, konkurētspējīgu komersantu veidošanās un attīstība Latvijas reģionos, nodrošinot ar komercdarbībai nepieciešamo vidi, atbalsta un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Tiek uzlabota publisko pakalpojumu un resursu pārvaldība, palielināts jaunizveidoto uzņēmumu un tūrisma produktu skaits reģionos.

Tiek panākts, ka Latvijas lauku teritorija tās iedzīvotājiem atkal kļūst par pievilcīgu dzīves vidi, kur valda labklājība: ir pieejams darbs ar konkurētspējīgu atalgojumu un sasniedzami visi nepieciešamie pakalpojumi.

Latvijas lauku attīstības jautājumi tiek risināti kontekstā ar visas Latvijas teritorijas ilgtermiņa attīstību.

Tiek realizēts vispārējs princips — katras teritorijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanai vienlīdz jāstrādā visai teritorijai: visiem tās iedzīvotājiem, neformālajām grupām, novadu pašvaldībām un reģionālajām pārvaldēm.

Tiek plānota racionāla teritorijā pieejamo dabas un cilvēku resursu izmantošana.

Uz plānošanas reģionu bāzes tiek izveidotas pilnvērtīgas reģionu pārvaldes ar būtiski paplašinātām pārvaldības tiesībām, pienākumiem un finanšu resursiem ekonomiskās izaugsmes veidošanai.

Vairāk pašvaldību funkciju tiek veiktas reģionālā līmenī, tiek stiprināta reģionu loma teritoriju ekonomiskajā attīstībā.

Finansējums tiek plānots un novirzīts tieši reģioniem atbilstoši teritorijas attīstības plāniem, jo reģioni paši labāk pārzina savas vajadzības.

Latgales pierobeža vairs nav tikai Latvijas valsts austrumu robeža, ar kuru valsts beidzas, bet gan robeža, ar kuru sākas sakopta Latvijas valsts.

Tiek saglabāts cilvēkkapitāls laukos, attīstot perspektīvus un interesantus kultūras un tūrisma objektus.

Tiek plānota vienmērīga un līdzsvarota teritoriju attīstība visos Latvijas reģionos un novērsta iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos.

Tiek veidoti uz konkurētspēju orientēti lauku rajoni, lai no pārapdzīvotām pilsētām piesaistītu pensijas vecuma cilvēkus un pašnodarbinātos dzīvei laukos.

Tiek attīstīta visa nepieciešamā infrastruktūra lauku teritorijās, lai piesaistītu tām turīgākos pilsētu iedzīvotājus.

Jauno lauku teritoriju iedzīvotāju augstākas prasības pret dzīves kvalitāti un maksātspēja nākotnē nodrošinās pieprasījumu pēc labāku un dārgāku pakalpojumu attīstības laukos un veicinās infrastruktūras attīstību.

Laukos dzīvo ar dzīvi apmierināti cilvēki, kas spēj realizēt savas ekonomiskās un sociālās vajadzības.

Tiek saglabāti Latvijas lauki kā nacionālās identitātes pamattelpa un emocionāli svarīga nācijas vēsturiskās pašapziņas saglabāšanas vieta ar tai raksturīgo savdabību - daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu un unikālo ainavu.

Tiek radīti priekšnosacījumi līdzvērtīgiem dzīves un darba apstākļiem visiem lauku iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīves vietas.

Īpaši tiek veicināta jauniešu piesaiste laukiem.

Pilsētas kā nacionālās attīstības pamats

Šobrīd Eiropā un visā pasaulē pilsētas tiek uzskatītas par attīstībā svarīgām apdzīvotām teritorijām, kurās norisinās biznesa darījumi, tiek veiktas investīcijas un radītas darba vietas.

Pilsētas kļūst par valsts ekonomiskās izaugsmes pamatu. Tām ir noteicoša loma valsts attīstībā kā inovāciju un uz zināšanām balstītas ekonomikas centriem.

Latvijā tiek novērtēts pilsētu potenciāls valsts attīstības veicināšanā.

Pilsētas un jebkuras apdzīvotas teritorijas attīstība turpmāk tiek balstīta uz stingru ekonomisko, sociālo un vides interešu saskaņošanas ievērošanu.

Par Pilsētu konkurētspējas atskaites punktu tiek noteikts Eiropas un pasaules valstu mērogs, nevis savstarpēja konkurence vienas valsts robežās (jo tad tā ir tikai konkurēšana par vieniem un tiem pašiem resursiem).

Līdz ar to valsts attīstības sekmēšanai paredzētie ieguldījumi turpmāk tiek koncentrēti tieši pilsētās.

Pilsētas tiek atzītas par svarīgāko teritoriālo struktūru un galveno reģionu attīstības virzītāju.

Par pilsētu attīstības pamatmērķi tiek noteikta iedzīvotāju nemitīgi pieaugošo vajadzību apmierināšana un valsts labklājības līmeņa pieaugums atbilstoši attīstīto Eiropas valstu līmenim.

Tiek veltīta visa uzmanība, lai attīstītu nacionālās nozīmes lielās pilsētas, kurās ir pietiekami labi attīstīta rūpniecība, transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra (Rīga, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils, Jūrmala, Jelgava). Šo republikas nozīmes pilsētu potenciāls ir pietiekami liels, lai tās iekļautos un nostiprinātos kā konkurētspējīgi partneri Baltijas jūras reģiona valstu kopējā pilsētu tīklā un pildītu starptautiskas nozīmes attīstības centru lomu.

Ap lielajām pilsētām tiek veidoti spēcīgi attīstības centri.

Rīga tiek veidota un attīstīta par Eiropas nozīmes pilsētu, lai tā spētu līdzvērtīgi konkurēt ar parējām lielajām Eiropas pilsētām.

Tiek veidota likums par Rīgu, kurā tiek reglamentēti un nodalīti pašvaldības un valsts uzdevumi un pienākumi.

Reģionālās nozīmes pilsētām (21) ir svarīga loma reģionu kultūras saglabāšanā un attīstībā un tās tiek veidotas par ražošanas centriem ar attīstītu sociālo infrastruktūru un daudzveidīgiem pakalpojumiem, ar mērķi jebkuru vidēja lieluma lauku pilsētu, kura atrodas lauku reģionā, izveidot par pasaules mēroga tehnoloģisko centru ar tikai Latvijai raksturīgu inovatīvu darbības virzienu (zinātne, farmācijas, bioloģisko produktu ražošana utt.)

Lai to sasniegtu tiek veidota saskaņota sadarbība starp pašvaldībām un valsti. Tiek uzlabota starpvalstu sadarbība un pakalpojumu sasniedzamība un pieejamība ārējiem tirgiem.

Tiek veidota pilsētu un reģionu attīstības stratēģija, kas balstās uz visas pilsētas un apkārtējās teritorijas mobilizēšanu inovācijas virzienā. Iedzīvotāji tiek iedrošināti iesaistīties uzņēmējdarbībā, piedalīties dažādu produktu testēšanā unradīšanā, uzņēmēji sadarbojas, uzņemoties un dalot riskus.

Konkrētu industriju ietvaros tiek attīsta teritoriju sadarbība (Pārtika, rūpniecība, agrosaimniecība, tūisms utt.)

Notiek starpdisciplināra sadarbība un pieredzes apmaiņa starp pilsētu universitātēm.

Tiek veidotas jaunas avangarda aktivitātes pilsētu mākslas muzejos, bibliotēkās u.c. kultūrsa iestādēs.

Tiek veidota inovatīva stratēģija, kas balstās uz ekoloģisku pilsētu ekoloģiskā reģionā. Tā rezultātā tiek attīstīta vides aizsardzības, ekotūrisma un kultūras tūrisma industrija. Šīs pašvaldības savā attīstībā plaši izmanto zaļās tehnoloģijas, piemēram, eko mājas, izmanto atjaunojamo enerģiju un ilgtspējīgu pilsētas un transporta plānošanu.

Pilsētu attīstībā tiek domāts par konkrēta zīmola veidošanu un mārketingu saistībā ar veiktajām iniciatīvām un specializāciju, tiek veidota atpazīstama teritorijas identitāte

Tiek izmantots Rīgas pilsētas īpašais stāvoklis, ka Rīga izteikti pozitīvi ietekmē komercdarbības aktivitātes līmeni ar ievērojami lielāku ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem nekāpārējā valsts teritorijā.

Rīga pozitīvi ietekmē valsti ar salīdzinoši augstāko nodarbinātības līmeni, nodrošinot zemākos bezdarba rādītājus.

Rīga kopā ar tās funkcionālo telpu pēc iedzīvotāju skaita un ekonomiskā apjoma ir lielākais pilsētas ietekmes areāls ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Rīgas metropoles areālā 2012. gada sākumā dzīvoja vairāk nekā puse – 53 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet tajā radītās kopējās pievienotās vērtības īpatsvars Latvijā ir vēl lielāks.

Lielākā iedzīvotāju un saimniecības, it īpaši pakalpojumu, ražošanas, finanšu, izglītības, kultūras un zinātnes iestāžu koncentrācija ir pašā Rīgā.

Valsts attīstība tiek vērtēta pēc visas teritorijas attīstības, t.i. pilsētas (centra ) un lauku teritorijas, vai pilsētai (centram) blakus esošās citas teritorijas kopīgajiem attīstības rādītājiem.

Pilsētām apkārtējā lauku teritorija tiek vērtēta kā resurss un papildus iespējas, nevis slogs, jo pilsētai, turpmāk plānojot savu attīstību, ir noteiktas tiesības un iespējas uzņemties atbildību par plašākas teritorijas izaugsmi un sakārtošanu.

Tiek vērtēta konkrētās teritorijas spēja piesaistīt iedzīvotājus, tūristus un apmeklētājus, uzņēmumus un investīcijas, spēju saglabāt un attīstīt pievilcību veidojošus elementus.

Latvijas attīstības veicināšanai īpaši svarīgi ir stiprināt vidējās un mazās pilsētas.

Šajā sakarā nepieciešams maksimāli izmantot Latvijas pašvaldībām pieejamo Eiropas Savienības Eiropas teritoriālās sadarbības programmu finansējumu, kura ietvaros tiek atbalstīti pasākumi teritorijas pievilcības veicināšanai.

Turpmāk tiek sniegta valsts palīdzība pašvaldībām pētījumu finansēšanai, kuru rezultātā iespējams novērtēt konkrētas pilsētvides pievilcību un attīstības potenciālu, un pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem finanšu ieguldījumiem.

Pētījumu rezultāti tiek izmantoti, lai pašvaldības noteiktu katras konkrētās pilsētas vietu globālās konkurences apstākļos un padarītu tās pievilcīgākas iedzīvotājiem un investoriem.

Tiek noteikti pilsētas pievilcības kvalitātes mērīšanas kritēriji.

Pievilcība tiek konceptualizēta kā pilsētas vai reģiona kvalitāte, kas dažādos veidos rada priekšnosacījumus ilgtspējīgai attīstībai.

Attīstības un savstarpējās konkurences nolūkā tiek noteiktas Latvijas veiksmīgākās un pievilcīgākās pilsētas pēc dažādiem pozitīvo sasniegumu rādītājiem, piemēram:

pilsēta, kurā ir uzņēmējdarbības uzsākšanai pievilcīgākā vide,

bērniem (ģimenēm ar bērniem) draudzīgākā pilsēta,

zaļākā, sakoptākā, tīrākā pilsēta utt.

Tiek izvērtēta katras konkrētās pilsētas pašvaldības atbildība, - kā pašvaldība ir sadarbojusies ar augstākās un profesionālās izglītības iestādēm, veselības aprūpes institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un tādējādi sekmējusi savas pilsētas kā nacionālas nozīmes attīstības centra izaugsmi, iedzīvotāju nākotnes vēlmju īstenošanu un pilsētas pievilcības paaugstināšanu.

Vietējām pašvaldībām par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek noteikts vietējās komercdarbības vides uzlabošana:

laba sasniedzamība,

labvēlīgi vietējie nodokļi un nodevas,

saprātīgas pašvaldības normatīvās prasības,

droša vide u.c.

Uzņēmējdarbības vides sakārtošana pašvaldībās tiek uzskatīta par nosacījumu, lai nodrošinātu iedzīvotāju materiālās labklājības un nodarbinātības paaugstināšanu.

Ekstensīvi tiek izmantoti visi ES piedāvātie finanšu instrumenti, kuru izmantošana veicina pilsētu ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā, ka periodā no 2014.līdz 2020.gadam finanšu instrumentu piemērošanas joma ir ievērojami paplašināta, bet iepriekšējā perioda plānotos ES finanšu līdzekļus Latvija ir apguvusi tikai daļēji.

Papildus apsvērumi, diskusija par tēmu Teritorijas attīstība

Vide

Tiek radīta droša un veselību neapdraudoša vide pašreizējai un nākamajām paaudzēm.

Tiek veidota vides politika un noteikti galvenie uzdevumi.

Tiek nodrošināta vides jautājumu integrācija visās citās nozaru politikās.

Par svarīgāko vides politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu Latvijas iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā u.c.

Tiek veikti pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai.

Latvijas sabiedrībā tiek attīstīta atbildīga attieksme pret dabas resursiem un nepārtraukti tiek paaugstināta resursu izmantošanas efektivitāte.

Tiek prasīta atbildība no kompetentām iestādēm un juridiskām personām par vides aizsardzības principu neievērošanu vai bezdarbību.

Tiek veikta iedzīvotāju un jauno uzņēmēju izglītošana vides jautājumos.

Tiek atbalstīta videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana.

Tiek izstrādātas metodes videi nodarīto zaudējumu, kā arī vides saglabāšanas, aizsardzības un atjaunošanas politikas izmaksu novērtēšanai.

Tiek veicināta jaunu telemātikas tehnoloģiju izmantošana, lai nodrošinātu, ka sabiedrībā plaši tiek izplatīta ticama un salīdzināma vides informācija, īpaši attiecībā uz vides stāvokli.

Tiek pievērsta papildus uzmanība galvenajām vides aizsardzības jomām:

  • ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana;
  • atkritumu apsaimniekošana;
  • dabas aizsardzība;
  • vēsturiski piesārņoto vietu sanācija;
  • vides risku samazināšana.

Latvija no starptautiskas palīdzības saņēmējas valsts pakāpeniski kļūst par valsti, kas spēj pati nodrošināt savas vajadzības un nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību citām valstīm.

Tiek novirzīta nodokļu nasta no darbaspēka (samazināti iedzīvotāju un/vai uzņēmumu ienākuma nodokļi) uz dabas resursu izmantojošām un piesārņojošām nozarēm.

Tiek veikta subsīdiju reforma (izskaužot videi nedraudzīgās subsīdijas) un nodrošināts atbalsts videi draudzīgajām nozarēm (piemēram, bioloģiskajai lauksaimniecībai u.c.).

Tiek ieviesti energoefektivitātes pasākumi un izmantoti tādi fiskālie mehānismi kā zaļais valsts iepirkums, atbildība par vidi, depozītu fondi u.tml.

Tādā veidā tiek palielināti iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumi un pirktspēja, ierobežota dabas resursu izmantošana (piemēram, mežu izciršana un lētais kūdras eksports) un palielinātas piesārņojošo nozaru izmaksas.

Vides politikas jomā tiek īstenota pārrobežu un daudzvalstu sadarbība.

Tiek radīti labvēlīgi apstākļi, kas ļauj izmantot dabas un kultūras vidi brīvdabas aktivitātēm.

Tiek panākts, ka pietiekami daudz zemes un ūdens platību ir pieejamas sabiedriskajām aktivitātēm gan pilsētu tuvumā un pilsētās, gan arī ārpus pilsētām lauku vidē.

Apkārtnes sakopšana un labiekārtošana tiek veidota par Latvijas iedzīvotāju prioritāru vajadzību, lai vide un lauku ainava būtu sakārtotas un radītu patīkamu dzīves telpu.

Tiek saglabāta Rīgas jūras līča piekrastes daba.

Netiek pieļauta Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslu apbūve.

Diskusija par vides jautājumiem

Masu mediji

Pilnvērtīgs attīstības process valstī nav iedomājams bez spēcīgu, neatkarīgu mediju klātbūtnes.

Bez informācijas sniegšanas medijiem ir arī sabiedrību konsolidējoša loma, spēcīgi mediji spēj ietekmēt valsts attīstību, realizējot sabiedrības aizstāvja funkciju (mediji deomokrātiskā sabiedrībā ir vēl viens spēks, kas rūpējas par iespējami pārdomātas un uz sabiedrības interesēm vērstas politikas realizēšanu).

Tiek veicināta uz Rietumu žurnālistikas profesionālajiem standartiem balstītas žurnālistikas kultūras veidošana, un tādējādi veicināta nacionālās masu mediju sistēmas izveide, kas stiprinātu Latvijas tautas kopīgo nacionālo identitāti.

Tiek izmantotas mediju darbinieku profesionālās asociācijas - Žurnālistu Savienības - potenciāls nacionālās mediju sistēmas izveidei un attīstībai.

Valstij piederošajiem masu informācijas līdzekļiem tiek noteikti jauni mērķi un uzdevumi - ne tikai informācijas sniegšana iedzīvotājiem, bet sabiedrības izpratnes un vērtību sistēmas veidošana.

Eiropas Savienība

Partija Latvijas attīstībai, piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, apzinās, ka –

  1. Latvijas politiskajā elitē līdz šim bijis raksturīgi Eiropas Savienību vai nu nekritiski slavēt vai populistiski vainot pašu pieļautās kļūdās. Mēs nodrošināsim līdzsvarotu attieksmi un rīcību.
  2. Eiropā pastiprinās mūsu skatījumā nepamatota un bīstama retorika, kas apšauba nāciju valstu pastāvēšanas jēgu un perspektīvas, sludina „globalizāciju”, kas praksē nozīmē kultūru un valodu dažādības zudumu. Neviens cits mūsu vietā par to nedomās un nerīkosies;
  3. Šis Eiropas Savienībā ir lielu pārmaiņu un izaicinājumu laiks, tādēļ, lai sasniegtu savus mērķus, nevar izmantot ierastu saukļus, metodes un kontaktus – ir nepieciešama jauna, radoša pieeja;
  4. Tikai no pašas partijas un tās pārstāvja Eiropas Parlamentā atkarīgs, cik noderīgs viņš tur ir Latvijai. Var baudīt dzīvi, bet var izmantot to, ka Eiropas Parlamenta ietekme objektīvi arvien palielinās.

Mūsu kandidāti dodas uz Eiropas Parlamentu strādāt, nevis veidot naudas uzkrājumus vai pakāpienu tālākai karjerai ārvalstu struktūrās. Īpaši jāuzsver, ka mēs darbam Eiropas Parlamentā virzām cilvēkus ar starptautiski atzītu pieredzi kultūras jomā, kas ļaus Latvijas kultūras sasniegumiem iegūt jaunu rezonansi un pavērs jaunas iespējas.

Strādājot Eiropas Parlamentā, mēs atbalstīsim tās likumdošanas iniciatīvas -

  • kas vērstas uz starpvalstu (t.sk., starp ES un ASV, ES un Āzijas valstīm utt.) ekonomisko attiecību atslogošanu no regulējumiem un ierobežojumiem, ja tās veicinās Latvijas uzņēmumu eksportu;
  • kas tiecas mazināt valstu ekonomiku atkarību no neprognozējamām un grūti kontrolējamām svārstībām starptautiskajos finanšu tirgos, t.sk., tādas, kas nozīmētu šo tirgu stingrāku regulāciju;
  • kas vērstas uz dalībvalstu nacionālo kultūru un valodu uzplaukumu;
  • kas veicina transporta, enerģētikas infrastruktūras attīstību Baltijas jūras reģionā;

Strādājot Eiropas Parlamentā, mēs vērsīsimies pret tām likumdošanas iniciatīvām –

  • kas ar pārspīlētām prasībām var apgrūtināt Latvijas ražotāju darbu; mūsu lauksaimniekiem, kokrūpniekiem, zivju pārstrādātājiem u.c. nozarēm nav jācieš tādēļ, ka birokrātijai parocīgāk neiedziļinoties kaut ko aizliegt vai ierobežot;
  • kas var mazināt Latvijas kā dalībvalsts patstāvību izglītības, valodas un imigrācijas politiku regulējumā;
  • kas var palielināt nodokļu slogu Latvijā; Latvijas cilvēkiem nav jāmaksā par citu valstu neapdomību vai nevēlēšanos neko mainīt savā dzīvē

Izmantojot Eiropas Parlamenta deputātu iespējas, veicināsim Latvijai labvēlīga tēla veidošanu, lai tas stimulētu citu valstu politiķu, uzņēmēju, tūristu un masu mediju interesi par mūsu zemi. Mēs te redzam līdz šim neizmantotas iespējas.

Strādājot Eiropas Parlamentā, mēs gan aktīvāk izmantosim iespējas regulāri un objektīvi informēt Latvijas sabiedrību par Eiropas Savienībā notiekošo, gan veicināsim Latvijas struktūru (ministriju u.c.) aktīvāku un koordinētāku līdzdarbību šajos procesos.

Mūsu skatījumā tuvākajos gados Eiropas Savienībai būs jārisina vairāki nozīmīgi jautājumu loki, un attiecīgi mēs pieliksim visas pūles, lai šajā darbā tiktu ņemtu vērā Latviju specifiski interesējoši aspekti. + Piemēram, mūsu skatījumā Eiropas Savienības attiecībās ar kaimiņu reģioniem pēdējo gadu laikā dažādu, to skaitā objektīvu, iemeslu dēļ uzsvars likts uz Vidusjūras dienvidu reģionu, Tuvajiem Austrumiem un Āfriku. Tajā pašā laikā Eiropas Savienība nevarēs izvairīties no aktīvākas politikas Austrumeiropā (Ukraina, Baltkrievija u.c.), kas savukārt tieši skar Latvijas intereses. + Tāpat pieminams ir energoresursu piegāžu un eneroresursu tirgus pilnveidošanas process, kurā Latvija ir nepārprotami ieinteresēta piegāžu dažādošanas un konkurences palielināšanas nolūkā. Enerģētikas kontekstā arī pieminama nepieciešamība veicināt Eiropas Savienības iesaisti jaunu atomelektrostaciju projektu (Baltkrievija, Krievijas Kaļiņingradas rajons u.c.) ekoloģiskās drošības ekspertīzē. + Jauniešu bezdarbs. Lai gan vairākās Eiropas Savienības valstīs (Grieķija, Spānija u.c.) šī problēma ir relatīvi asāka nekā Latvijā, mūsu valsts pārstāvjiem jāgādā, lai dažādu bezdarba mazināšanas programmu finansējums tiktu sadalīts taisnīgi. Ņemot vērā Latvijas valdību līdzšinējo neskaidro politiku izglītības konkurētspējas jautājumos (kas tieši saistīti ar mūsu jauniešu iespējām darba tirgū), acīmredzot, ir nepieciešams aktīvi strādāt arī Eiropas Parlamenta līmenī, lai Latvijas intereses Eiropas Savienības ieguldījumos izglītības un zinātnes ekosistēmu attīstībā tiktu sadzirdētas un respektētas. + Ņemot vērā, ka lauksaimniecības tirgus reformas Eiropas Savienībā turpināsies, kā Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā rūpīgi sekosim, lai, pārskatot dažādus atbalsta mehānismus, kas „vecajās” dalībvalstīs atzīstami par patiesi pārāk dāsniem, neciestu mūsu lauksaimnieki, kuri joprojām saņem būtiski mazāku atbalstu. Eiropas Savienības lauksaimniecības tirgus reforma nedrīkst notikt automātisku, visu dalībvalstu fermerus skarošu samazinājumu formā.

Mēs uzskatām, ka Latvija arvien ir bijusi Eiropas kultūras un vērtību telpā, un no izriet, ka mūsu valsts interešu aizstāvībā mums nav jāuzvedas kā pazemīgiem nabaga radiniekiem, kas gadu no gada apelē pie sava smagā vēsturiskā likteņa, šādi pašiem sevi nostādot mazliet nicināmas nomales lomā. Mūsu deputātu Eiropas Parlamentā darbības stūrakmeņi būs pašcieņa un kompetence.

Mēs neredzam nevienu šķērsli lielu mērķu izvirzīšanai un sasniegšanai – Latvijā un Latvijai Eiropā!

Latvija Eiropas Savienībā (ES) viennozīmīgi saskata savu nākotni. Vienlaikus konstatējam virkni problēmu, kuru risināšanai nepieciešams tuvākajos gados veltīt pastiprinātu uzmanību.

Viena no galvenajām - lēns, sarežģīts un birokratizēts lēmumu pieņemšanas process. Finanšu tirgi lēmumus par miljardiem eiro vai dolāru virzību pieņem minūšu laikā, nacionālajām valdībām vai parlamentiem nepieciešamas mēneši, bet ES - gadi vai pat desmitgades.

Otra problēma - jauno un veco dalībvalstu nevienlīdzīgās iespējas. Šo problēmu Latvijas gadījumā būtu jārisina "audzējot muskuļus" pašmājās, turpinot nostiprināt ekonomiku, un nebaidoties pašpārliecināti iesaistīties ES un Latvijai konkrēti svarīgu jautājumu izlemšanā.


Papildus apsvērumi, fakti, diskusija par tēmu Eiropas Savienība

Latvijas Attīstībai.lv
Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki